2. Laiku 7:1—22
7 Tiklīdz Sālamans bija beidzis lūgt,+ no debesīm nāca uguns,+ kas aprija dedzināmos un kaujamos upurus, un namu piepildīja Jehovas spožums*.+
2 Priesteri nevarēja ieiet Jehovas namā, jo Jehovas spožums bija piepildījis Jehovas namu.+
3 Kad visi izraēlieši redzēja, kā nāca uguns un pār namu parādījās Jehovas spožums, viņi nometās ceļos uz akmens seguma, noliecās ar seju pie zemes un pateicās Jehovam, viņu slavēdami: ”Viņš ir labs, viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!”
4 Tad ķēniņš un visa tauta nesa Jehovam upurus.+
5 Ķēniņš Sālamans upurēja 22 000 liellopu un 120 000 sīklopu. Tā ķēniņš un visa tauta iesvētīja Dieva namu.+
6 Priesteri stāvēja savās vietās, tāpat arī levīti ar mūzikas instrumentiem, kuru pavadījumā tika dziedātas dziesmas Jehovam.+ (Ķēniņš Dāvids bija darinājis šos instrumentus, lai paustu pateicību Jehovam un ar tiem* viņu slavētu — viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam!) Priesteri iepretī levītiem pūta taures,+ bet visi izraēlieši tikmēr stāvēja kājās.
7 Tad Sālamans iesvētīja pagalma vidu Jehovas nama priekšā, lai ziedotu dedzināmos upurus+ un miera* upuru taukus, jo vara altāris,+ ko Sālamans bija darinājis, bija pārāk mazs visiem dedzināmajiem upuriem, labības upuriem+ un upuru taukiem.+
8 Tajā laikā Sālamans sarīkoja septiņas dienas ilgus svētkus*,+ uz kuriem bija sanākuši visi izraēlieši no Lebo-Hamātas līdz Ēģiptes sausgultnei*+ — ļoti liels ļaužu pulks.
9 Altāra iesvētīšana bija ilgusi septiņas dienas, un pēc tam viņi septiņas dienas bija svinējuši svētkus, bet astotajā dienā* notika svinīga sapulce.+
10 Septītā mēneša divdesmit trešajā dienā viņš atlaida ļaudis mājās, un tie priecājās+ un sirdī līksmoja par visu labo, ko Jehova bija darījis Dāvidam un Sālamanam un savai tautai izraēliešiem.+
11 Tā Sālamans pabeidza Jehovas namu un ķēniņa pili+ — viņš sekmīgi paveica visus ar Jehovas namu un savu pili saistītos darbus, ko bija iecerējis.+
12 Tad Jehova naktī parādījās Sālamanam+ un teica: ”Es esmu dzirdējis tavu lūgšanu, un es esmu izraudzījies šo namu, lai tajā man tiktu nesti upuri.+
13 Ja es aizslēgšu debesis un nelīs lietus, ja es likšu siseņiem aprīt visu, kas zaļo uz zemes, un uzsūtīšu savai tautai sērgu
14 un ja mana tauta, kas nosaukta manā vārdā,+ kļūs pazemīga,+ lūgs mani, tieksies pēc manas labvēlības* un novērsīsies no saviem ļaunajiem ceļiem,+ tad es no debesīm viņus uzklausīšu, piedošu viņu grēkus un izdziedēšu viņu zemi.+
15 Tagad manas acis būs pievērstas šai vietai un manas ausis ieklausīsies lūgšanās, kas te izskanēs.+
16 Es esmu izraudzījies un darījis svētu šo namu, lai tajā laiku laikos mājotu mans vārds.+ Manas acis raudzīsies uz to, un mana sirds būs tur vienmēr.+
17 Ja tu kalposi man tāpat kā tavs tēvs Dāvids, darīdams visu, ko es tev esmu pavēlējis, un ievērosi manus norādījumus un manus spriedumus,+
18 tad es nostiprināšu tavu ķēniņa troni,+ kā es esmu apsolījis tavam tēvam Dāvidam:+ ”Tavā dzimtā vienmēr būs kāds, kas valdīs pār Izraēlu.”+
19 Bet, ja jūs novērsīsieties no manis, nepildīsiet manus rīkojumus un manus likumus, ko es jums esmu darījis zināmus, un sāksiet kalpot citiem dieviem un zemosieties tiem,+
20 tad es padzīšu Izraēlu no savas zemes, ko es tam esmu devis,+ un novērsīšos no šī nama, ko es esmu svētījis savam vārdam, un visas tautas Izraēlu nicinās un apsmies.+
21 Šis nams kļūs par drupu kaudzi, un visi garāmgājēji brīnīsies+ un teiks: ”Kāpēc Jehova tā ir darījis šai zemei un šim namam?”+
22 Tad tiem atbildēs: ”Viņi ir atstājuši Jehovu,+ savu tēvu Dievu, kas viņus izveda no Ēģiptes,+ un ir pievērsušies citiem dieviem, tiem zemojušies un kalpojuši,+ tāpēc viņš ir licis nākt pār viņiem visām šīm nelaimēm.””+
