2. Mozus 1:1—22

  • Izraēlieši Ēģiptē pieaug skaitā (1—​7)

  • Faraons apspiež izraēliešus (8—​14)

  • Dievbijīgas vecmātes glābj dzīvības (15—​22)

1  Šie ir Izraēla dēli, kas ar Jēkabu ieradās Ēģiptē, ikviens ar savu saimi:+  Rūbens, Simeons, Levijs un Jūda,+  Isašars, Zebulons un Benjamīns,  Dans un Naftalis, Gads un Ašers.+  To, kas bija cēlušies no Jēkaba, pavisam bija septiņdesmit. Bet Jāzeps jau bija Ēģiptē.+  Pēc kāda laika Jāzeps nomira,+ un tāpat nomira visi viņa brāļi un visa tā paaudze.  Izraēliešiem dzima daudz bērnu, viņi ļoti strauji pieauga skaitā, kļuva aizvien varenāki un piepildīja visu to zemi.+  Vēlāk Ēģiptē pie varas nāca jauns valdnieks, kas neko nezināja par Jāzepu,  un viņš teica savai tautai: ”Lūk, izraēlieši ir pārspējuši mūs skaitā un spēkā!+ 10  Rīkosimies ar viņiem gudri, citādi viņu kļūs vēl vairāk, un, ja izcelsies karš, viņi pievienosies mūsu ienaidniekiem, cīnīsies pret mums un aizies no šīs zemes.” 11  Tad tie iecēla izraēliešiem darba uzraugus, lai viņus nostrādinātu piespiedu darbā,+ un izraēlieši uzcēla faraonam noliktavu pilsētas Pitomu un Ramzesu.+ 12  Bet, jo vairāk viņus apspieda, jo vairāk viņu kļuva un jo straujāk viņi izplatījās, un ēģiptiešus pārņēma lielas bailes no izraēliešiem.+ 13  Tāpēc ēģiptieši tos nežēlīgi verdzināja.+ 14  Viņi padarīja tiem dzīvi sūru, likdami smagi strādāt pie māliem un ķieģeļiem un vergot uz lauka, un tā nežēlīgi tos nostrādināja visādos grūtos darbos.+ 15  Tad Ēģiptes valdnieks runāja ar ebreju vecmātēm, kuras sauca Sifra un Pua, 16  un tām pavēlēja: ”Kad jūs palīdzat ebrejietēm dzemdībās+ un tās ir uz dzemdību sola, tad skatieties: ja piedzimst zēns, jums tas ir jānonāvē, bet, ja meitene — lai tā paliek dzīva.” 17  Taču vecmātes bijās Dievu un nedarīja, kā Ēģiptes valdnieks bija licis. Viņas atstāja zēnus dzīvus.+ 18  Tad Ēģiptes valdnieks atsauca vecmātes un prasīja: ”Kāpēc jūs atstājat zēnus dzīvus?” 19  Vecmātes faraonam atbildēja: ”Tāpēc, ka ebreju sievietes nav tādas kā ēģiptietes. Viņas ir stipras — pirms vecmāte ir atnākusi, viņas jau ir dzemdējušas.” 20  Dievs vecmātēm darīja labu, un tauta vairojās un kļuva ļoti varena. 21  Tā kā vecmātes bijās Dievu, viņš tās atalgoja, dāvādams tām bērnus. 22  Tad faraons pavēlēja visai savai tautai: ”Visus jaundzimušos ebreju zēnus metiet Nīlā, bet meitenes atstājiet dzīvas!”+

Zemsvītras piezīmes