2. Mozus 10:1—29
10 Jehova Mozum sacīja: ”Ej pie faraona, jo es viņam un viņa kalpiem esmu ļāvis kļūt nepiekāpīgiem,+ lai parādītu savas zīmes faraona priekšā+
2 un lai tu saviem bērniem un bērnubērniem pavēstītu, cik bargi es sodīju ēģiptiešus un kādas zīmes es rādīju viņu vidū,+ — tad jūs zināsiet, ka es esmu Jehova!”
3 Mozus un Ārons devās pie faraona un teica: ”Tā saka Jehova, ebreju Dievs: ”Cik ilgi tu atteiksies man pakļauties?+ Atlaid manu tautu, lai tā man kalpo!
4 Ja tu manu tautu nelaidīsi, es rīt uzsūtīšu tavai zemei siseņus.
5 Tie pārklās zemi tā, ka to vairs nevarēs saskatīt, un noēdīs visu, kas jums atlicis pēc krusas, un apgrauzīs visus kokus, kas zaļo laukā.+
6 Tie piepildīs tavus un tavu kalpu namus un visas Ēģiptes namus — ne tavi tēvi, ne tēvutēvi nemūžam neko tādu nav redzējuši.””+ Un viņi pagriezās un aizgāja no faraona.
7 Faraona kalpi teica savam kungam: ”Cik ilgi šis vīrs mūs apdraudēs*? Atlaid šos ļaudis, lai viņi kalpo savam Dievam Jehovam! Vai tu vēl nesaproti, ka Ēģipte iet postā?”
8 Tad Mozu un Āronu atveda atpakaļ pie faraona, un viņš tiem sacīja: ”Ejiet, kalpojiet savam Dievam Jehovam! Bet kuri būs tie gājēji?”
9 Mozus atbildēja: ”Mēs iesim ar saviem jauniešiem un vecajiem ļaudīm, ar saviem dēliem un meitām, ar savām aitām un govīm,+ jo mēs svinēsim svētkus Jehovam.”+
10 Bet faraons atteica: ”Lai es jūs laistu ar visiem bērniem!? Ja tā notiks, tad Jehova tiešām ir ar jums!+ Skaidrs, ka jums prātā ir kas ļauns!
11 Nē! Ejiet tikai jūs, vīri, un kalpojiet Jehovam, jo to jau jūs gribējāt.” Un viņus aizdzina no faraona.
12 Tad Jehova Mozum norādīja: ”Izstiep roku pār Ēģipti, lai siseņi nāk un aprij šajā zemē visus augus, itin visu, kas palicis pāri pēc krusas.”
13 Mozus izstiepa savu nūju pār Ēģipti, un Jehova lika austrumu vējam pūst pār zemi visu dienu un nakti. Kad pienāca rīts, austrumu vējš atnesa siseņus.
14 Siseņi salaidās Ēģiptē milzīgā daudzumā un apsēda visu zemi+ — tik daudz siseņu nekad vēl nebija bijis un nekad vairs arī nebūs.
15 Tie pārklāja visu zemi, un tā kļuva gluži vai melna*. Siseņi aprija visus augus un visus augļus kokos, kas bija palikuši pēc krusas, tā ka visā Ēģiptē ne augiem, ne kokiem nepalika ne mazākā zaļuma.
16 Steigšus pasaucis Mozu un Āronu, faraons sacīja: ”Es esmu grēkojis pret jūsu Dievu Jehovu un pret jums.
17 Lūdzu, vēl tikai šoreiz piedodiet manu grēku un lūdziet savu Dievu Jehovu, lai viņš atbrīvo mani no šī posta!”
18 Tad viņš* aizgāja no faraona un lūdza Jehovu.+
19 Un Jehova lika iegriezties ļoti stipram rietumu vējam, kas aiznesa siseņus un iepūta Sarkanajā jūrā*. Visā Ēģiptē nepalika neviens pats sisenis.
20 Taču Jehova ļāva, lai faraons ietiepjas,+ un tas izraēliešus neatlaida.
21 Jehova Mozum teica: ”Izstiep roku pret debesīm, lai Ēģiptē iestājas tik bieza tumsa, ka teju var sataustīt!”
22 Mozus izstiepa roku pret debesīm, un visa Ēģipte uz trim dienām iegrima melnā tumsā.+
23 Ļaudis nespēja cits citu saskatīt, tāpēc tie trīs dienas nekur negāja, bet tur, kur dzīvoja izraēlieši, bija gaišs.+
24 Faraons ataicināja Mozu un teica: ”Ejiet, kalpojiet Jehovam,+ un lai bērni dodas jums līdzi! Tikai atstājiet savas aitas un govis!”
25 Bet Mozus sacīja: ”Tev jādod mums arī lopi kaujamiem un dedzināmiem upuriem, lai mēs tos varētu upurēt mūsu Dievam Jehovam.+
26 Mēs ņemsim līdzi savus lopus — neatstāsim nevienu pašu*, jo no tiem mēs izraudzīsimies upurus, lai pielūgtu mūsu Dievu Jehovu*. Kamēr neesam nonākuši galā, mēs nezinām, kas mums būs jāupurē Jehovam.”
27 Bet Jehova ļāva, lai faraons ietiepjas, un tas nebija ar mieru viņus atlaist.+
28 Faraons Mozum pavēlēja: ”Prom no manis! Piesargies, ka tu vairs nerādītos man acīs, jo dienā, kad es tevi ieraudzīšu, tu mirsi!”
29 ”Lai notiek, kā tu saki!” Mozus atbildēja. ”Tu mani vairs neredzēsi!”
