2. Mozus 14:1—31
14 Jehova teica Mozum:
2 ”Saki izraēliešiem, lai tie griežas atpakaļ un apmetas pie Pīhahīrotas starp Migdolu un jūru, pretī Baal-Cefonai.+ Apmetieties tai pretī pie jūras.
3 Tad faraons nospriedīs: ”Izraēlieši ir apmaldījušies un netiek ārā no tuksneša.”
4 Es ļaušu faraonam ietiepties,+ un viņš dzīsies tiem pakaļ, un es sagādāšu sev godu, sakaudams faraonu un visu viņa karaspēku.+ Tad ēģiptieši zinās, ka es esmu Jehova!”+ Un izraēlieši tā arī darīja.
5 Kad Ēģiptes valdniekam paziņoja, ka izraēlieši ir projām, faraona un viņa kalpu domas mainījās,+ un viņi sacīja: ”Ko mēs esam izdarījuši!? Kāpēc mēs atlaidām izraēliešus, kas mums vergoja?”
6 Tāpēc faraons lika aizjūgt kaujas ratus un paņēma līdzi savus karavīrus.+
7 Viņš paņēma sešsimt labāko kaujas ratu, kā arī visus pārējos ēģiptiešu kaujas ratus ar karavīriem.
8 Jehova ļāva faraonam, Ēģiptes valdniekam, ietiepties, un tas dzinās izraēliešiem pakaļ, bet izraēlieši bezbailīgi* devās projām.+
9 Ēģiptieši dzinās tiem pakaļ+ — faraons ar saviem zirgiem, ratiem un jātniekiem, ar visu savu karaspēku — un panāca tos, kad tie bija apmetušies netālu no jūras, pie Pīhahīrotas pretī Baal-Cefonai.
10 Kad faraons tuvojās, izraēlieši pamanīja, ka ēģiptieši viņus vajā. Tad viņi ļoti izbijās un sāka saukt palīgā Jehovu.+
11 Viņi pārmeta Mozum: ”Vai Ēģiptē trūka kapu, ka tu mūs esi atvedis mirt šeit tuksnesī?+ Kāpēc tu mums to esi nodarījis? Kāpēc tu izvedi mūs no Ēģiptes?
12 Vai tad mēs jau Ēģiptē tev neteicām: ”Liec mūs mierā! Mēs kalposim ēģiptiešiem!” Labāk jau vergot ēģiptiešiem nekā mirt tuksnesī!”+
13 Bet Mozus tautai sacīja: ”Nebaidieties!+ Stāviet un skatieties, kā Jehova jūs šodien izglābs!+ Ēģiptiešus, kurus jūs šodien redzat, jūs nemūžam vairs neredzēsiet.+
14 Jehova cīnīsies par jums,+ bet jūs mierīgi stāvēsiet.”
15 Jehova Mozum teica: ”Kāpēc tu sauc pēc manis? Saki izraēliešiem, lai viņi dodas ceļā!
16 Bet tu pacel savu nūju, izstiep roku pār jūru un pāršķel to, lai izraēlieši var iziet cauri pa sausumu.
17 Es ļaušu, lai ēģiptieši ietiepjas un metas viņiem pakaļ, un es sagādāšu sev godu, sakaudams faraonu un visu viņa karaspēku, viņa kaujas ratus un jātniekus.+
18 Un, kad es būšu sev sagādājis godu, sakaudams faraonu ar visiem viņa ratiem un jātniekiem, tad ēģiptieši zinās, ka es esmu Jehova!”+
19 Pēc tam Dieva eņģelis,+ kas bija gājis izraēliešiem pa priekšu, nostājās tiem aizmugurē, un arī mākoņu stabs, kas bija atradies tiem priekšā, pārvietojās un nostājās aiz tiem+ —
20 starp ēģiptiešu pulku un izraēliešu pulku.+ No vienas puses mākonis bija tumšs, bet no otras tas izgaismoja nakti.+ Un tā visu nakti pulki viens otram netuvojās.
21 Mozus izstiepa roku pār jūru,+ un Jehova lika visu nakti pūst spēcīgam austrumu vējam, kas dzina jūras ūdeņus atpakaļ, padarot jūru par sauszemi,+ un ūdeņi pašķīrās.+
22 Tad izraēlieši devās pāri jūrai pa sausumu,+ un ūdeņi slējās kā siena tiem pa labi un pa kreisi.+
23 Bet ēģiptieši tos vajāja — faraons ar visiem saviem zirgiem, kaujas ratiem un jātniekiem metās tiem pakaļ cauri jūrai.+
24 Rīta sardzes* laikā Jehova no uguns un mākoņu staba+ pavērās uz ēģiptiešu pulku un radīja viņos apjukumu.
25 Viņš ēģiptiešu ratiem rāva nost riteņus, tā ka bija grūti pabraukt, un ēģiptieši sauca: ”Bēgsim no izraēliešiem, jo Jehova cīnās par viņiem pret Ēģipti!”+
26 Tad Jehova Mozum lika: ”Izstiep roku pār jūru, lai ūdeņi plūst atpakaļ pār ēģiptiešiem, pār viņu ratiem un jātniekiem.”
27 Mozus izstiepa roku pār jūru, un pret rītu ūdeņi atgriezās savā vietā. Ēģiptieši bēga, bet Jehova viņus iegrūda jūrā.+
28 Ūdeņi atgriezās un apklāja kaujas ratus un jātniekus, visu faraona karaspēku, kas bija dzinies izraēliešiem pakaļ cauri jūrai.+ Neviens pats no tiem nepalika pāri.+
29 Bet izraēlieši šķērsoja jūru pa sausumu,+ un ūdeņi slējās kā siena tiem pa labi un pa kreisi.+
30 Tā Jehova tajā dienā izglāba izraēliešus no ēģiptiešiem,+ un izraēlieši redzēja ēģiptiešus mirušus guļam jūras krastā.
31 Izraēlieši redzēja, cik varenu spēku Jehova bija vērsis pret ēģiptiešiem, un tauta bijās Jehovu un ticēja Jehovam un viņa kalpam Mozum.+
