2. Mozus 19:1—25
19 Trešajā mēnesī pēc iziešanas no Ēģiptes* izraēlieši nonāca Sīnāja tuksnesī.
2 Atstājuši Refidīmu,+ viņi nonāca Sīnāja tuksnesī un uzcēla tur nometni kalna pakājē.+
3 Tad Mozus uzkāpa kalnā pie Dieva, un tur Jehova viņam teica:+ ”Saki Jēkaba pēcnācējiem, Izraēla dēliem:
4 ”Jūs paši redzējāt, ko es izdarīju ar ēģiptiešiem+ un kā es jūs nesu uz ērgļa spārniem un atvedu pie sevis.+
5 Ja jūs vienmēr man paklausīsiet un ievērosiet manu līgumu, jūs būsiet man dārgs īpašums visu tautu vidū,+ jo man pieder visa zeme.+
6 Jūs man būsiet ķēnišķīgi priesteri un svēta tauta.”+ Saki šos vārdus izraēliešiem!”
7 Nokāpis lejā, Mozus sasauca tautas vecākos un pavēstīja tiem visu, ko Jehova viņam bija pavēlējis,+
8 un tauta vienprātīgi atbildēja: ”Mēs darīsim visu, ko Jehova ir teicis.”+ Tad Mozus nodeva tautas vārdus Jehovam.
9 Jehova Mozum sacīja: ”Es nākšu pie tevis biezā mākonī, lai tauta dzirdētu, kā es ar tevi runāju, un vienmēr tev ticētu.” Un Mozus atstāstīja Jehovam, ko tauta bija teikusi.
10 Jehova Mozum norādīja: ”Ej pie tautas un liec tai šodien un rīt sagatavoties, lai ļaudis būtu svēti. Viņiem arī jāmazgā savas drēbes.
11 Lai viņi ir gatavi trešajai dienai, jo trešajā dienā Jehova visas tautas acu priekšā nokāps lejā uz Sīnāja kalna.
12 Nospraud ap kalnu robežu, ko ļaudis nedrīkst pārkāpt, un saki tiem: ”Sargieties kāpt kalnā un tam pieskarties! Ja kāds spers kāju šajā kalnā, viņš ir jāsoda ar nāvi.
13 Neviena roka lai viņam nepieskaras — viņš ir jānomētā ar akmeņiem vai jānošauj ar bultām. Vienalga, dzīvnieks vai cilvēks, tas nedrīkst palikt dzīvs!”+ Bet, kad atskanēs rags,+ tie drīkst pienākt pie kalna.”
14 Mozus nokāpa no kalna pie tautas un lika ļaudīm sagatavoties, lai tie būtu svēti, un tie mazgāja drēbes.+
15 Viņš tiem sacīja: ”Esiet gatavi trešajai dienai! Lai jums nav tuvības ar sievieti!”
16 Trešās dienas rītā sākās pērkons un zibens, pār kalnu sedzās biezs mākonis+ un atskanēja ļoti spēcīgas raga skaņas, tā ka visi ļaudis nometnē drebēja.+
17 Mozus izveda tautu no nometnes pretī Dievam, un tie nostājās kalna pakājē.
18 Viss Sīnāja kalns kūpēja, jo Jehova bija nokāpis uz tā ugunī.+ Dūmi cēlās kā no cepļa, un viss kalns stipri trīcēja.+
19 Raga skaņai pieņemoties spēkā, Mozus runāja, un Dieva balss viņam atbildēja.
20 Kad Jehova bija nokāpis uz Sīnāja kalna virsotnes, Jehova sauca Mozu uz virsotni, un Mozus tur uzkāpa.+
21 Tad Jehova Mozum teica: ”Kāp lejā un brīdini ļaudis, lai nelaužas skatīties uz Jehovu, citādi daudzi aizies bojā.
22 Arī priesteriem, kas tuvojas Jehovam, ir jābūt svētiem, lai Jehova tos nesodītu.”+
23 Mozus Jehovam atbildēja: ”Tauta nekāps Sīnāja kalnā, jo tu jau mūs brīdināji un liki norobežot kalnu un pasludināt to par svētu.”+
24 Taču Jehova viņam teica: ”Kāp lejā un atgriezies kopā ar Āronu, bet priesteri un tauta nedrīkst lauzties uz priekšu un nākt augšā pie Jehovas, citādi viņš tos sodīs.”+
25 Tad Mozus nokāpa lejā un pateica to tautai.
Zemsvītras piezīmes
^ Ebr. tekstā šajā vietā atrodami arī vārdi ”tajā pašā dienā”. Iesp., domāta diena, kad izraēlieši atstāja Refidīmu.
