2. Mozus 2:1—25

2  Ap to laiku kāds vīrietis no Levija pēcnācējiem ņēma sievu no Levija cilts,+  un tā viņam dzemdēja dēlu. Redzēdama, cik bērns ir skaists, māte to slēpa trīs mēnešus.+  Kad viņa vairs nespēja to noslēpt,+ viņa paņēma papirusa grozu, nodarvoja to* un, ielikusi tajā bērnu, atstāja grozu starp niedrēm Nīlas krastā.  Bet puisēna māsa+ nostājās pa gabalu un vēroja, kas ar viņu notiks.  Pēc kāda laika atnāca faraona meita, lai mazgātos Nīlā, un viņas pavadones staigāja gar upi. Viņa starp niedrēm pamanīja grozu un aizsūtīja kalponi tam pakaļ.+  Atvērusi grozu, faraona meita ieraudzīja mazuli. Puisēns raudāja, un viņai kļuva tā žēl. Viņa teica: ”Tas ir viens no ebreju bērniem.”  Tad puisēna māsa vaicāja faraona meitai: ”Vai man iet un paaicināt kādu zīdītāju no ebrejietēm, lai tā zīdītu šo bērnu?”  Faraona meita atbildēja: ”Ej!” Un meitene aizgāja un pasauca bērna māti.+  Faraona meita tai sacīja: ”Ņem šo bērnu pie sevis un zīdi man to, un es tev maksāšu.” Tad sieviete paņēma bērnu un to zīdīja. 10  Kad bērns paaugās, māte viņu aizveda pie faraona meitas, un tā viņu pieņēma par dēlu+ un nosauca par Mozu*, teikdama: ”Es viņu esmu izvilkusi no ūdens.”+ 11  Vēlāk, kad Mozus bija pieaudzis, viņš izgāja pie saviem tautiešiem un redzēja, cik smagi tiem bija jāstrādā,+ un viņš ieraudzīja kādu ēģiptieti sitam ebreju, viņa tautieti. 12  Palūkojies apkārt un nevienu neredzēdams, Mozus nosita ēģiptieti un paslēpa smiltīs.+ 13  Nākamajā dienā Mozus izgāja atkal un pamanīja divus ebrejus kaujamies. Viņš prasīja pāridarītājam: ”Kāpēc tu sit savu biedru?”+ 14  Bet tas atcirta: ”Kas tevi ir iecēlis mums par valdnieku un tiesnesi? Vai tu grasies mani nosist tāpat kā to ēģiptieti?”+ Mozus izbijās un nodomāja: ”Tik tiešām, šis gadījums ir kļuvis zināms!” 15  Kad tas nāca ausīs faraonam, viņš gribēja Mozu nogalināt, bet Mozus aizbēga no faraona uz Midiāna+ zemi. Tur viņš apsēdās pie kādas akas. 16  Kādam Midiānas priesterim+ bija septiņas meitas, un tās nāca smelt ūdeni, lai lietu to silēs un dzirdītu sava tēva sīklopus, 17  bet atnāca gani un, kā ierasts, viņas aizdzina. Tad Mozus piecēlās, aizstāvēja priestera meitas un padzirdīja viņu sīklopus. 18  Kad viņas atgriezās mājās pie sava tēva Reuēla*,+ viņš izbrīnījās: ”Kā gan jūs šodien tik drīz esat pārnākušas?” 19  Meitas atteica: ”Kāds ēģiptietis+ mūs izglāba no ganiem, viņš pat sasmēla mums ūdeni un padzirdīja mūsu ganāmpulku.” 20  ”Kur tad viņš ir?” tēvs viņām jautāja. ”Kāpēc jūs viņu neesat atvedušas? Aiciniet viņu paēst kopā ar mums.” 21  Mozus piekrita palikt pie viņa, un viņš deva savu meitu Ciporu+ Mozum par sievu. 22  Viņai piedzima dēls, un Mozus to nosauca par Gēršomu*,+ jo viņš sacīja: ”Es esmu ienācējs svešā zemē.”+ 23  Pēc ilgāka laika nomira Ēģiptes valdnieks,+ bet izraēlieši joprojām vaidēja un žēlojās verdzības jūga dēļ, un viņu žēlabas sasniedza Dievu.+ 24  Dievs dzirdēja viņu vaidus+ un atcerējās savu līgumu ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu,+ 25  tāpēc Dievs pievērsa uzmanību izraēliešiem un ņēma vērā viņu postu.

Zemsvītras piezīmes

Vai ”pārklāja to ar asfaltu un piķi”. Sk. ”asfalts” skaidrojošajā vārdnīcā.
Noz. ”izvilktais”, t.i., izglābtais no ūdens.
Saukts arī par Jetru.
Noz. ”ienācējs tur”.