2. Mozus 20:1—26
20 Pēc tam Dievs sacīja šādus vārdus:+
2 ”Es esmu Jehova, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes, no verdzības zemes.+
3 Lai tev nav citu dievu bez manis!+
4 Netaisi sev izcirstus tēlus, ne citus atveidus, kas līdzinātos jebkam debesīs, uz zemes vai ūdenī.+
5 Nezemojies un nekalpo tiem,+ jo es, Jehova, tavs Dievs, esmu Dievs, kas prasa pilnīgu uzticību*,+ kas tiem, kuri mani ienīst, bērnus soda par tēvu grēkiem līdz trešajai un ceturtajai paaudzei,
6 bet kas izturas ar uzticīgu mīlestību līdz tūkstošajai paaudzei pret tiem, kuri mani mīl un pilda manus likumus.+
7 Nelieto Jehovas, sava Dieva, vārdu necienīgi,+ jo nevienu, kas necienīgi lieto viņa vārdu, Jehova neatstās nesodītu.+
8 Neaizmirsti ievērot sabata dienu — lai tā tev ir svēta.+
9 Sešas dienas strādā un dari visus savus darbus,+
10 bet septītā diena ir tava Dieva Jehovas sabats. Tad tu nedrīksti darīt nekādus darbus — ne tu pats, ne tavs dēls, ne tava meita, ne tavs vergs, ne tava verdzene, ne tavs mājlops, ne ienācējs, kas mīt tavā pilsētā*.+
11 Jo sešās dienās Jehova radīja debesis un zemi, jūru un visu, kas tās pilda, bet septītajā dienā viņš atpūtās,+ tāpēc Jehova svētīja sabata dienu un pasludināja to par svētu.
12 Godā savu tēvu un māti,+ lai tu ilgi dzīvotu zemē, ko Jehova, tavs Dievs, tev dod.+
13 Nenogalini!*+
14 Nepārkāp laulību!+
15 Nezodz!+
16 Nedod nepatiesu liecību pret savu tuvāko!+
17 Neiekāro sava tuvākā namu! Neiekāro sava tuvākā sievu,+ ne viņa vergu, ne verdzeni, ne viņa vērsi, ne ēzeli, ne arī ko citu, kas pieder tavam tuvākajam.”+
18 Izbijušies no pērkondārdiem un zibeņiem, no raga skaņām un dūmiem, kas cēlās no kalna, visi ļaudis drebēja.+ Viņi stāvēja pa gabalu
19 un teica Mozum: ”Runā tu ar mums, un mēs klausīsimies, bet Dievs lai ar mums nerunā, citādi mēs mirsim!”+
20 Mozus tiem sacīja: ”Nebaidieties, jo Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu+ un lai jūs pastāvīgi viņu bītos un negrēkotu.”+
21 Tā ļaudis palika stāvam pa gabalu, bet Mozus tuvojās tumšajam mākonim, kurā bija Dievs.+
22 Jehova uzrunāja Mozu: ”Saki izraēliešiem tā: ”Jūs paši redzējāt, ka es runāju ar jums no debesīm.+
23 Netaisiet sev sudraba un zelta dievus, jums nedrīkst būt citi dievi bez manis.+
24 Uztaisiet man altāri no zemes un uz tā upurējiet man savus dedzināmos upurus un miera* upurus, savus sīklopus un liellopus. Katrā vietā, kur es likšu pieminēt savu vārdu,+ es nākšu pie jums un jūs svētīšu.
25 Ja jūs taisīsiet man akmens altāri, neceliet to no tēstiem akmeņiem,+ jo, ar kaltu apstrādājot, jūs to apgānīsiet.
26 Nekāpiet uz manu altāri pa kāpnēm, lai neatsedzas jūsu kailums.”
