2. Mozus 22:1—31
22 Ja kāds nozog vērsi vai aitu un to nokauj vai pārdod, lai viņš atlīdzina ar pieciem vēršiem par vērsi un ar četrām aitām par aitu.+
2 (Ja kāds pieķer zagli+ ielaužamies un to nosit, viņš nav vainīgs asinsizliešanā.
3 Bet, ja tas noticis, kad saule jau ir uzlēkusi, tādā gadījumā viņš ir vainīgs asinsizliešanā.)
Lai zaglis visu atlīdzina, bet, ja viņam nekā nav, tad viņš pats ir jāpārdod, lai atlīdzinātu nozagto.
4 Ja zagto lopu, vai tas būtu vērsis, ēzelis vai aita, atrod pie viņa dzīvu, lai viņš to atlīdzina divkārt.
5 Ja kāds palaiž savus lopus ganīties tīrumā vai vīna dārzā un nogana svešu tīrumu, viņam jāatlīdzina ar pašu labāko no sava tīruma vai vīna dārza ražas.
6 Ja sāk degt un uguns iemetas ērkšķu krūmos un nodedzina labības kūlīšus, nenopļautu labību vai visu tīrumu, tad tam, kurš uguni ir aizdedzinājis, ir jāatlīdzina sadegušais.
7 Ja kāds savam tuvākajam iedod glabāšanā naudu vai kādas lietas un tās no viņa nama tiek nozagtas, tad gadījumā, ja zaglis tiek atrasts, lai tas atlīdzina divkārt.+
8 Bet, ja zaglis netiek atrasts, nama saimnieks ir jāved Dieva priekšā*,+ lai noteiktu, vai viņš nav piesavinājies tuvākā mantu.
9 Visos gadījumos, kad kāds apsūdz otru, ka tas ir piesavinājies vērsi, ēzeli, aitu, apģērbu vai kādu pazaudētu mantu, un saka: ”Tas ir mans!”, lai abi nāk ar šo lietu Dieva priekšā+ un lai tas, kuru Dievs atzīst par vainīgu, otram atlīdzina divkārt.+
10 Ja kāds savam tuvākajam uz laiku iedod savu ēzeli, vērsi, aitu vai kādu citu lopu un tas nobeidzas, tiek sakropļots vai aizvests, un neviens to nav redzējis,
11 tad tas, kuram lops bija uzticēts, lai zvēr Jehovas priekšā, ka nav piesavinājies tuvākā īpašumu. Īpašniekam ir jāpieņem viņa zvērests, un viņam nav jāatlīdzina zaudējums.+
12 Bet, ja lops viņam ir nozagts, tad lai viņš īpašniekam atlīdzina.
13 Ja lops ir saplosīts, tas jāatnes par pierādījumu, un saplosītais nav jāatlīdzina.
14 Ja kāds aizņemas no sava tuvākā lopu un tas, saimniekam klāt neesot, tiek sakropļots vai nobeidzas, zaudējums ir jāatlīdzina.
15 Bet, ja saimnieks ir bijis klāt, tas nav jāatlīdzina. Ja lops ir bijis aizdots par samaksu, šī samaksa lai ir atlīdzība par zaudējumu.
16 Ja kāds paved jaunavu, kas nav saderināta, un guļ ar to, tad lai viņš samaksā līgavas izpirkšanas maksu un ņem to par sievu.+
17 Bet, ja tēvs atsakās viņam dot savu meitu, lai viņš tik un tā maksā summu, kas atbilst līgavas izpirkšanas maksai.
18 Burve nedrīkst palikt dzīva!+
19 Ikviens, kas kopojas ar dzīvnieku, ir jāsoda ar nāvi!+
20 Kas upurē citiem dieviem, nevis vienīgi Jehovam, ir jāsoda ar nāvi!+
21 Neizturieties slikti pret ienācējiem un neapspiediet viņus,+ jo jūs paši bijāt ienācēji Ēģiptē!+
22 Nedariet pāri atraitnēm un bāreņiem*!+
23 Ja jūs viņiem darīsiet pāri, viņi sauks pēc manis, un es sadzirdēšu viņu palīgā saucienus.+
24 Tad iedegsies manas dusmas un es jūs nonāvēšu ar zobenu, jūsu sievas kļūs par atraitnēm un jūsu bērni — par bāreņiem.
25 Ja tu aizdod naudu kādam no manas tautas, kurš cieš trūkumu, nerīkojies kā augļotājs — neprasi no viņa procentus.+
26 Ja tu esi paņēmis par ķīlu sava tuvākā apmetni,+ atdod to viņam, pirms ir norietējusi saule,
27 jo tas ir viņa vienīgais apsegs, viņa drēbes, tajās viņš būtu gulējis.+ Kad viņš pēc manis sauks, es viņu sadzirdēšu, jo es esmu līdzcietīgs.+
28 Nezaimo Dievu+ un nelādi savas tautas vadītājus!+
29 Nevilcinies nest ziedojumus no savas ražas pārpilnības un vīna un eļļas bagātības.+ Savu pirmdzimto dēlu atdod man!+
30 Ar savu liellopu un sīklopu pirmdzimtajiem tev jārīkojas tā:+ septiņas dienas lai tie paliek pie mātes, bet astotajā dienā atdod tos man.+
31 Jums jābūt manai svētajai tautai+ — neēdiet saplosīta dzīvnieka gaļu!+ Nometiet to suņiem.
