2. Mozus 3:1—22
3 Mozus sāka ganīt sava sievastēva Jetrus,+ Midiānas priestera, aitas. Reiz, dzīdams ganāmpulku uz tuksneša rietumpusi, viņš nonāca pie Dieva kalna Horeba,+
2 un Jehovas eņģelis viņam parādījās uguns liesmā, kas dega ērkšķu krūmā.+ Viņš to vēroja un redzēja, ka ērkšķu krūms deg, bet nesadeg.
3 Tad Mozus nodomāja: ”Pieiešu aplūkot šo neparasto skatu — kāpēc ērkšķu krūms nesadeg?”
4 Ieraudzījis, ka Mozus tuvojas, Jehova sauca no ērkšķu krūma: ”Mozu! Mozu!”, un viņš atsaucās: ”Te es esmu!”
5 Dievs teica: ”Nenāc tuvāk! Novelc sandales, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme.”
6 Viņš sacīja: ”Es esmu tavu tēvu* Dievs, Ābrahāma Dievs,+ Īzaka Dievs+ un Jēkaba Dievs.”+ Tad Mozus aizsedza seju, jo viņš baidījās raudzīties uz Dievu.
7 Jehova turpināja: ”Es esmu redzējis savas tautas bēdas Ēģiptē un dzirdējis, kā viņi žēlojas par saviem izdzinējiem. Es zinu viņu ciešanas.+
8 Es došos izglābt viņus no ēģiptiešiem+ un aizvedīšu viņus no tās zemes uz labu un plašu zemi, kur plūst piens un medus,+ uz kanaāniešu, hetiešu, amoriešu, periziešu, hiviešu un jebūsiešu novadiem.+
9 Lūk! Izraēliešu žēlabas ir mani sasniegušas, un es esmu redzējis, cik smagi ēģiptieši viņus apspiež.+
10 Tagad es tevi sūtīšu pie faraona, un tu izvedīsi manu tautu, izraēliešus, no Ēģiptes.”+
11 Bet Mozus Dievam teica: ”Kas gan es esmu, lai ietu pie faraona un izvestu izraēliešus no Ēģiptes?”
12 ”Es būšu ar tevi,”+ Dievs sacīja, ”un šāda būs zīme, ka es tevi esmu sūtījis: kad būsi izvedis tautu no Ēģiptes, jūs pielūgsiet Dievu* šajā kalnā.”+
13 Taču Mozus Dievam jautāja: ”Ja nu es aiziešu pie izraēliešiem un teikšu viņiem: ”Jūsu tēvu Dievs mani ir sūtījis pie jums,” — bet viņi man prasīs: ”Kā viņu sauc?”+ Ko man viņiem atbildēt?”
14 Dievs Mozum sacīja: ”Es būšu, kas gribēšu būt,”*+ un piebilda: ”Saki izraēliešiem tā: ””Es būšu” mani ir sūtījis pie jums.””+
15 Dievs Mozum vēl teica: ”Saki izraēliešiem tā: ”Mani pie jums ir sūtījis Jehova, jūsu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs,+ Īzaka Dievs+ un Jēkaba Dievs.”+ Tas ir mans vārds mūžīgi,+ un tas ir jāatceras* paaudžu paaudzēs.
16 Ej, sapulcini izraēliešu vecākos un saki tiem: ”Jehova, jūsu tēvu Dievs, Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba Dievs, man parādījās un teica: ”Es esmu pievērsis uzmanību jums+ un tam, kā pret jums izturas Ēģiptē.
17 Es apsolu: es jūs atbrīvošu no ēģiptiešu jūga+ un aizvedīšu uz kanaāniešu, hetiešu, amoriešu,+ periziešu, hiviešu un jebūsiešu zemi,+ uz zemi, kur plūst piens un medus.””+
18 Viņi tev klausīs,+ un tev kopā ar izraēliešu vecākajiem jāiet pie Ēģiptes valdnieka un tam jāsaka: ”Mums ir parādījies Jehova, ebreju Dievs.+ Tāpēc, lūdzu, ļauj mums doties trīs dienu gājumā tuksnesī un upurēt Jehovam, mūsu Dievam.”+
19 Bet es zinu, ka Ēģiptes valdnieks jūs nelaidīs, ja stipra roka viņu nepiespiedīs.+
20 Tādēļ es pacelšu roku un sodīšu Ēģipti, darīdams tur brīnumainus darbus, un pēc tam viņš jūs atlaidīs.+
21 Es noskaņošu ēģiptiešus labvēlīgi pret jums, un, kad jūs iesiet prom, jūs neaiziesiet tukšā.+
22 Ikviena sieviete lai prasa savai kaimiņienei un tai, kas dzīvo viņas namā, sudraba un zelta lietas, kā arī drēbes, un uzvelciet tās saviem dēliem un meitām. Tā jūs atņemsiet ēģiptiešiem bagātības.”+
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”tava tēva”.
^ Burt. ”kalposiet Dievam”.
^ Sk. pielikumu A4.
^ Burt. ”tā ir mana piemiņa”.
