2. Mozus 33:1—23
33 Jehova sacīja Mozum: ”Ej prom no šejienes kopā ar tautu, ko tu izvedi no Ēģiptes, un dodies uz zemi, par kuru es Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam zvērēju, ka došu to viņu pēcnācējiem.+
2 Es sūtīšu jums pa priekšu eņģeli+ un izdzīšu kanaāniešus, amoriešus, hetiešus, periziešus, hiviešus un jebūsiešus.+
3 Dodieties uz zemi, kur plūst piens un medus.+ Bet es neiešu kopā ar jums, citādi es ceļā varētu jūs iznīcināt,+ jo jūs esat stūrgalvīga tauta.”+
4 Izdzirdējuši šos bargos vārdus, ļaudis sāka sērot, un neviens neaplika savas rotas.
5 Jehova Mozum teica: ”Saki izraēliešiem: ”Jūs esat stūrgalvīgi ļaudis.+ Vienā mirklī es varētu ieiet jūsu vidū un jūs iznīcināt.+ Tāpēc negreznojieties ar savām rotām, kamēr es izlemšu, ko ar jums iesākt.””
6 Tā izraēlieši pie Horeba kalna noņēma savas rotas un tās vairs nenēsāja.
7 Mozus uzslēja telti ārpus nometnes, kādu gabalu nostāk, un nosauca to par saiešanas telti*. Ikviens, kas gribēja kaut ko vaicāt Jehovam,+ gāja uz saiešanas telti ārpus nometnes.
8 Kad Mozus devās uz šo telti, visi ļaudis cēlās kājās un, nostājušies katrs pie savas telts ieejas, noraudzījās pakaļ Mozum, kamēr viņš iegāja teltī.
9 Tiklīdz Mozus bija tur iegājis, mākoņu stabs+ nolaidās un stāvēja pie telts ieejas, kamēr Dievs runāja ar Mozu.+
10 Ikreiz, redzot mākoņu stabu stāvam pie telts, visi cēlās un zemu noliecās pie savas telts ieejas.
11 Jehova runāja ar Mozu vaigu vaigā,+ kā cilvēks sarunājas ar otru cilvēku. Kad Mozus atgriezās nometnē, Jozua,+ Nūna dēls, viņa kalpotājs un palīgs,+ palika teltī.
12 Mozus sacīja Jehovam: ”Tu man liki vest šo tautu, bet nepateici, kuru tu sūtīsi ar mani. Turklāt tu teici: ”Es tevi labi pazīstu*, un tu esi iemantojis manu labvēlību.”
13 Ja es tiešām esmu iemantojis tavu labvēlību, lūdzu, dari man zināmus savus ceļus,+ lai es tevi pazītu un tu arvien būtu pret mani labvēlīgs. Neaizmirsti, ka šie ļaudis ir tava tauta!”+
14 Dievs viņam atbildēja: ”Es pats iešu tev līdzi+ un došu tev mieru.”+
15 Mozus sacīja: ”Ja tu pats nenāksi, tad nemaz neved mūs prom no šejienes.
16 Kā gan varēs zināt, ka tu esi labvēlīgs pret mani un pret savu tautu, ja tu nenāksi kopā ar mums, lai es un tava tauta atšķirtos no visām citām tautām uz zemes?”+
17 ”Es izpildīšu arī šo tavu lūgumu,” teica Jehova, ”jo es esmu pret tevi labvēlīgs un tevi labi pazīstu.”
18 Tad Mozus sacīja: ”Lūdzu, parādi man savu diženumu*!”
19 Dievs atbildēja: ”Es ļaušu tev skatīt, cik es esmu labs,* un pasludināšu tavā priekšā savu vārdu — Jehova.+ Es būšu labvēlīgs pret to, pret kuru gribu būt labvēlīgs, un apžēlošos par to, par kuru gribu apžēloties.”+
20 Bet viņš piebilda: ”Manu seju tu nedrīksti redzēt, jo neviens cilvēks nevar mani redzēt un palikt dzīvs.”
21 Jehova turpināja: ”Lūk, te man blakus ir vieta — nostājies uz klints!
22 Kad es savā spožumā iešu tev garām, es tevi paslēpšu klints plaisā un aizsegšu ar roku, kamēr būšu pagājis garām.
23 Pēc tam es noņemšu roku, un tu mani redzēsi no muguras, bet mana seja nebūs redzama.”+
Zemsvītras piezīmes
^ Sk. ”saiešanas telts” skaidrojošajā vārdnīcā.
^ Burt. ”tevi pazīstu pēc vārda”.
^ Vai ”godu; spožumu”.
^ Burt. ”Es likšu visam savam labumam iet garām tavā priekšā”.
