2. Mozus 5:1—23

  • Mozus un Ārons faraona priekšā (1—​5)

  • Tautu apspiež vēl smagāk (6—​18)

  • Izraēlieši vaino Mozu un Āronu (19—​23)

5  Pēc tam Mozus un Ārons gāja pie faraona un teica: ”Tā saka Jehova, Izraēla Dievs: ”Atlaid manu tautu, lai tā tuksnesī svinētu man svētkus!””  Bet faraons atbildēja: ”Kas tas Jehova tāds ir,+ ka man būtu viņam jāklausa un jāatlaiž izraēlieši?+ Es nekādu Jehovu nepazīstu, un izraēliešus es nekur nelaidīšu!”+  Viņi teica: ”Ebreju Dievs mums ir parādījies. Lūdzu, ļauj mums doties trīs dienu gājumā tuksnesī un upurēt Jehovam, mūsu Dievam,+ citādi viņš mūs sodīs ar slimību vai zobenu.”  Taču Ēģiptes valdnieks atteica: ”Mozu un Āron, kādēļ jūs atraujat ļaudis no darba? Ejiet atpakaļ strādāt!”+  Faraons piebilda: ”Lūk, cik šo ļaužu ir daudz! Un jūs gribat, lai viņi pārtrauc darbu!?”  Tajā pašā dienā faraons pavēlēja uzraugiem un viņu palīgiem:  ”Nedodiet vairs ļaudīm salmus ķieģeļu taisīšanai.+ Lai viņi iet un vāc tos paši!  Bet jums jāliek viņiem izgatavot tādu pašu daudzumu ķieģeļu kā agrāk. Nesamaziniet to, jo viņi ir slinki, tāpēc viņi klaigā: ”Mēs gribam iet un upurēt savam Dievam!”  Spiediet viņus strādāt vēl smagāk, tad viņi būs aizņemti un neklausīsies tukšās valodās.” 10  Uzraugi+ un viņu palīgi gāja un teica ļaudīm: ”Faraons ir sacījis tā: ”Es vairs nedošu jums salmus. 11  Ejiet paši un ņemiet salmus, kur gribat, bet ķieģeļu daudzums, kas jums jāizgatavo, netiks samazināts.”” 12  Tad ļaudis izklīda pa visu Ēģipti vākt rugājus*, 13  un uzraugi viņus skubināja: ”Katru dienu jums jāpaveic tikpat, cik iepriekš, kad jums vēl deva salmus!” 14  Faraona uzraugi arī sita izraēliešus, ko bija iecēluši par saviem palīgiem,+ un prasīja: ”Kāpēc jūs ne vakar, ne šodien neesat izgatavojuši tikpat daudz ķieģeļu kā agrāk?” 15  Tad šie palīgi gāja pie faraona un žēlojās: ”Kāpēc tu tā izturies pret saviem kalpiem? 16  Salmus mums vairs nedod, bet ķieģeļus tik un tā liek taisīt! Tavus kalpus sit, kaut gan vainīgi ir tavi ļaudis.” 17  Bet faraons atteica: ”Sliņķi jūs esat, sliņķi!+ Tāpēc jūs sakāt: ”Mēs gribam iet un upurēt Jehovam!”+ 18  Un tagad atpakaļ pie darba! Salmus jums nedos, bet noteiktais ķieģeļu daudzums jums jāizgatavo!” 19  Saņēmuši pavēli, ka dienā izgatavojamo ķieģeļu skaitu nedrīkst samazināt, izraēlieši, kas bija iecelti par uzraugu palīgiem, saprata, ka nu gan ir slikti. 20  Kad viņi gāja prom no faraona, viņi sastapa Mozu un Āronu, kas viņus gaidīja, 21  un tiem pārmeta: ”Lai Jehova redz, ko jūs esat izdarījuši, un jūs tiesā, jo jūsu dēļ faraons un viņa kalpi tagad mūs ienīst un jūs esat ielikuši viņu rokās zobenu, lai mūs nogalinātu!”+ 22  Tad Mozus vērsās pie Jehovas: ”Jehova, kādēļ tu savai tautai liec tā ciest? Kādēļ tu mani sūtīji? 23  Kopš es gāju pie faraona runāt tavā vārdā,+ viņš pret šo tautu izturas vēl ļaunāk,+ un tu neesi vis izglābis savu tautu!”+

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”vākt rugājus salmiem”.