2. Mozus 7:1—25

  • Jehova iedrošina Mozu (1—​7)

  • Ārona nūja pārvēršas par čūsku (8—​13)

  • 1. mocība: ūdens kļūst par asinīm (14—​25)

7  Tad Jehova Mozum teica: ”Lūk, es esmu tevi iecēlis, lai tu faraonam būtu kā Dievs,* bet tavs brālis Ārons būs tavs pravietis.+  Saki visu, ko es tev pavēlēšu, un tavs brālis Ārons to nodos faraonam, lai viņš laistu izraēliešus prom no savas zemes.  Taču es ļaušu, lai faraona sirds kļūst ietiepīga.+ Es rādīšu Ēģiptē daudz zīmju un brīnumu,+  bet faraons jums neklausīs, tāpēc es vērsīšu savu spēku pret Ēģipti un ar bargiem tiesas spriedumiem izvedīšu no turienes savu tautu, izraēliešu pulkus.+  Un, kad es pacelšu roku pret Ēģipti un izvedīšu izraēliešus no turienes, tad ēģiptieši zinās, ka es esmu Jehova.”+  Mozus un Ārons darīja, kā Jehova bija pavēlējis. Tieši tā viņi darīja.  Mozum bija astoņdesmit gadi, bet Āronam astoņdesmit trīs gadi, kad viņi runāja ar faraonu.+  Jehova sacīja Mozum un Āronam:  ”Ja faraons jums teiks: ”Izdariet kādu brīnumu!”, tad saki Āronam: ”Ņem savu nūju un nomet to faraona priekšā,” — un tā pārvērtīsies par lielu čūsku.”+ 10  Mozus un Ārons devās pie faraona un darīja tieši tā, kā Jehova bija pavēlējis. Ārons nometa nūju faraona un viņa kalpu priekšā, un tā pārvērtās par lielu čūsku. 11  Bet faraons sasauca gudros un burvjus, un šie ēģiptiešu burvji+ ar savām burvestībām paveica to pašu.+ 12  Ikviens no viņiem nometa savu nūju, un tās pārvērtās par lielām čūskām, bet Ārona nūja aprija viņu nūjas. 13  Tomēr faraona sirds kļuva ietiepīga,+ un viņš tiem neklausīja, gluži kā Jehova bija teicis. 14  Tad Jehova Mozum teica: ”Faraons ir nepiekāpīgs+ un atsakās atlaist tautu. 15  No rīta tev jādodas pie viņa. Faraons izies pie ūdens, bet tu nostājies Nīlas krastā, lai viņu satiktu, un paņem arī nūju, kas tika pārvērsta par čūsku.+ 16  Saki viņam: ”Jehova, ebreju Dievs, mani atsūtīja tev pateikt:+ ”Atlaid manu tautu, lai tā pielūdz mani* tuksnesī,” — bet līdz šim tu neesi paklausījis. 17  Tādēļ Jehova saka tā: ”Lūk, kā tu zināsi, ka es esmu Jehova:+ es sitīšu Nīlas ūdeni ar savu nūju, un tas kļūs par asinīm. 18  Zivis Nīlā nobeigsies, un upe smirdēs, tā ka ēģiptieši nevarēs dzert ūdeni no Nīlas.””” 19  Jehova Mozum lika: ”Saki Āronam: ”Ņem nūju un izstiep roku pār Ēģiptes ūdeņiem,+ pār tās upēm, kanāliem, dūksnājiem+ un visām ūdenskrātuvēm, lai tie kļūst par asinīm.” Asinis būs visā Ēģiptē — pat koka un akmens traukos.” 20  Tad Mozus un Ārons darīja tieši tā, kā Jehova bija pavēlējis. Faraona un viņa kalpu acu priekšā Ārons pacēla nūju un sita Nīlas ūdeni, un viss ūdens upē pārvērtās asinīs.+ 21  Zivis upē nobeidzās,+ un upe sāka smirdēt, tāpēc ēģiptieši nevarēja dzert tās ūdeni,+ un asinis bija visā Ēģiptē. 22  Taču ēģiptiešu burvji ar savām slepenajām mākslām paveica to pašu,+ tāpēc faraons palika nepiekāpīgs un neklausīja Mozum un Āronam, gluži kā Jehova bija teicis.+ 23  Faraons atgriezās savā namā un neņēma to visu vērā. 24  Tā kā Nīlas ūdeni vairs nevarēja dzert, ēģiptieši pie upes raka akas, meklējot dzeramo ūdeni. 25  Pēc tam, kad Jehova bija sitis Nīlu, pagāja septiņas dienas.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”esmu tevi iecēlis faraonam par Dievu”.
Burt. ”kalpo man”.