3. Jāņa 1:1—14
1 Vecākais — mīļajam Gajam, ko es no sirds mīlu.
2 Mīļais, es lūdzu Dievu, lai tāpat kā līdz šim tev it visā klātos labi un tu būtu vesels.
3 Es ļoti priecājos, kad atnāca brāļi un pastāstīja, ka tu turies pie patiesības, un man ir prieks, ka tu joprojām dzīvo* patiesībā.+
4 Man nav lielāka prieka kā dzirdēt*, ka mani bērni dzīvo patiesībā.+
5 Mīļais, tava uzticība izpaužas visā, ko tu dari brāļu labā, kaut arī tu viņus nepazīsti,+
6 un viņi ir pastāstījuši draudzei par tavu mīlestību. Kad viņi dosies tālāk, lūdzu, sagatavo viņus ceļam tā, lai tas būtu patīkami Dievam,+
7 jo šie brāļi ir devušies ceļā viņa vārda dēļ, neko neņemdami+ no cittautiešiem.
8 Tāpēc mums ir pienākums tos viesmīlīgi uzņemt,+ lai mēs kļūtu par darbabiedriem patiesības labā.+
9 Es jau uzrakstīju draudzei, bet Diotrefs, kam patīk starp viņiem būt pirmajam,+ no mums neko nepieņem ar cieņu.+
10 Tāpēc, ja es atnākšu, es pieminēšu, ko viņš dara, izplatīdams par mums nekrietnas runas.+ Taču viņam ar to vēl nepietiek: viņš pats neuzņem brāļus+ ar cieņu, bet tiem, kas vēlas to darīt, liek šķēršļus un grib tos padzīt no draudzes.
11 Mīļais, seko nevis sliktam, bet labam piemēram.+ Tas, kas dara labu, ir no Dieva,+ bet, kas dara ļaunu, tas Dievu nav redzējis.+
12 Par Dēmētriju visi saka atzinīgus vārdus*, ko apstiprina arī tas, ka viņš dzīvo pēc patiesības. Arī mēs viņu slavējam, un tu zini, ka mēs runājam taisnību.
13 Man tev būtu bijis daudz kas sakāms, taču es negribu to darīt ar vēstules starpniecību*.
14 Es ceru drīz tevi satikt, un tad mēs varēsim aprunāties.
Lai tev ir miers!
Draugi tevi sveicina. Sveicini no manis draugus, katru personiski.
