3. Mozus 10:1—20
10 Ārona dēli Nadabs un Abijs+ ņēma katrs savu ogļu trauku, ielika tur kvēlojošas ogles, tām virsū uzlika kvēpināmo+ un nesa Jehovam neatļautu upuri*,+ ko viņš tiem nebija pavēlējis darīt.
2 Tad no Jehovas izšāvās uguns un tos aprija,+ un tie nomira Jehovas priekšā.+
3 Mozus sacīja Āronam: ”Tā ir teicis Jehova: ”Lai tie, kas man tuvojas, atzīst mani par svētu,+ un lai visa tauta mani godā.”” Bet Ārons cieta klusu.
4 Pasaucis Mišaēlu un Elcāfānu, Ārona tēvoča Uziēla+ dēlus, Mozus tiem teica: ”Nāciet šurp! Iznesiet savus brāļus no svētā mājokļa pagalma un aiznesiet tos prom no nometnes!”
5 Tie pienāca un iznesa mirušos ar visām drēbēm ārpus nometnes, kā Mozus tiem bija norādījis.
6 Āronam un viņa dēliem Eleāzaram un Itamāram Mozus sacīja: ”Neatstājiet matus nesakoptus un nesaplēsiet savas drēbes,+ lai jūs nemirtu un Dievs nesadusmotos uz visu tautu. Tos, kurus Jehova ir sadedzinājis, lai apraud jūsu brāļi, visa Izraēla tauta.
7 Jūs nedrīkstat iet prom no saiešanas telts ieejas, citādi jūs mirsiet, jo uz jums ir Jehovas svaidāmā eļļa.”+ Un viņi darīja, kā Mozus teica.
8 Tad Jehova Āronam pavēlēja:
9 ”Kad tu un tavi dēli ejat saiešanas teltī, nedzeriet ne vīnu, ne citus reibinošus dzērienus,+ citādi jūs mirsiet. Tas jums ir mūžīgs likums uz paaudžu paaudzēm,
10 lai jūs spētu atšķirt svētu no nesvēta un netīru no tīra+
11 un mācītu izraēliešiem visus norādījumus, ko Jehova ir darījis zināmus ar Mozus starpniecību.”+
12 Mozus sacīja Āronam un viņa atlikušajiem dēliem Eleāzaram un Itamāram: ”No uguns upuriem Jehovam ņemiet to, kas ir atlicis no labības upura, izcepiet neraudzētas maizes un ēdiet blakus altārim,+ jo tas ir īpašs svētums.+
13 Tas jums jāēd svētā vietā+ — tā ir tava un tavu dēlu daļa no uguns upuriem Jehovam, jo tā man ir pavēlēts.
14 Ēdiet arī krūtsgabalu, kas tiek nests par šūpojamo upuri, un pakaļkāju, svēto daļu.+ Tev, taviem dēliem un meitām+ tas viss jāēd tīrā vietā, jo tā ir tava un tavu dēlu daļa, kas jums ir dota no izraēliešu miera upuriem.
15 Tiks atnesta pakaļkāja, kas ir svētā daļa, un krūtsgabals, kas ir šūpojamais upuris, kopā ar uguns upuru taukiem, lai Jehovas priekšā šūpotu šūpojamo upuri. Jehova ir noteicis, ka tā ir tava un tavu dēlu daļa uz mūžiem.”+
16 Tad Mozus meklēja, kur palikusi grēku upura āža gaļa,+ un atklāja, ka tā ir sadedzināta. Viņš sadusmojās uz Eleāzaru un Itamāru, atlikušajiem Ārona dēliem, un prasīja:
17 ”Kāpēc jūs neesat ēduši grēku upuri svētā vietā?+ Tas ir īpašs svētums, kas jums dots, lai jūs nestu tautas pārkāpumus un Jehovas priekšā izlīdzinātu grēkus tās labā.
18 Tā asinis taču nav ienestas svētā vietā!+ Jums tas bija jāēd svētā vietā, jo tā man tika pavēlēts.”
19 Ārons Mozum atbildēja: ”Šodien ir nests grēku upuris un dedzināmais upuris Jehovas priekšā.+ Vai gan Jehovam būtu paticis, ja pēc nelaimes, kas mani šodien piemeklējusi, es būtu ēdis grēku upuri?”
20 Kad Mozus dzirdēja šo atbildi, viņš ar to bija mierā.
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”uguni”.
