3. Mozus 21:1—24
21 Jehova teica Mozum: ”Saki priesteriem, Ārona dēliem: ”Priesteris lai sevi neaptraipa mirušā* dēļ,* kurš ir no viņa ļaudīm,+
2 ja vien tas nav tuvs radinieks — viņa māte, tēvs, dēls, meita vai brālis.
3 Viņš drīkst sevi aptraipīt arī māsas dēļ, ja tā ir jaunava, kas dzīvo pie viņa un nav precējusies,
4 bet lai viņš sevi neaptraipa un neapgāna sievietes dēļ, kura ir precējusies ar vīrieti no viņa tautas.
5 Priesteri lai sev nenoskuj galvu,+ neapgriež bārdas malas un neveido miesā iegriezumus.+
6 Viņiem jābūt svētiem Dieva acīs,+ un viņi nedrīkst apgānīt sava Dieva vārdu,+ jo viņi nes uguns upurus Jehovam — maizi* savam Dievam. Viņiem ir jābūt svētiem.+
7 Viņi nedrīkst precēt ne prostitūtu,+ ne tādu, kas vairs nav jaunava, ne šķirtu sievu,+ jo priesteris Dieva acīs ir svēts.
8 Priesteris lai jums ir svēts,+ jo viņš upurē jūsu Dieva maizi. Lai viņš jums ir svēts, jo es, Jehova, esmu svēts;+ es jūs daru svētus.
9 Ja priestera meita apgāna sevi, kļūdama par prostitūtu, viņa apgāna savu tēvu. Viņa ir jāsadedzina*.+
10 Augstais priesteris — tas no priesteriem*, kura galva ir svaidīta ar svaidāmo eļļu+ un kurš ir iecelts šajā amatā un valkā priestera tērpu,+ — lai neatstāj matus nesakoptus un nesaplēš savas drēbes.+
11 Lai viņš netuvojas nevienam mirušajam+ — viņš nedrīkst sevi apgānīt pat sava tēva vai mātes dēļ.
12 Lai viņš neatstāj svētnīcu un neapgāna sava Dieva svētnīcu,+ jo iesvētīšanas zīme, viņa Dieva svaidāmā eļļa,+ ir uz viņa. Es esmu Jehova.
13 Lai viņš ņem par sievu jaunavu.+
14 Viņš nedrīkst precēt ne atraitni, ne šķirtu sievu, ne tādu, kas vairs nav jaunava, ne arī prostitūtu. Viņam jāņem par sievu jaunava no savas tautas,
15 lai viņš neapgānītu savus pēcnācējus,+ jo es esmu Jehova; es viņu daru svētu.””
16 Tad Jehova Mozum teica:
17 ”Saki Āronam: ”Lai paaudžu paaudzēs neviens no taviem pēcnācējiem, kam ir kāda vaina, neiet upurēt maizi savam Dievam.
18 Lai svētnīcai netuvojas neviens, kam ir kāda vaina, — neviens, kas ir akls, klibs, kam ir izkropļota seja, kam viena kāja vai roka ir garāka par otru,
19 kam kāja vai roka ir lauzta,
20 kam ir kupris vai kas ir nedabiski maza auguma*, kam ir kāda acu slimība, ādas iekaisums, ēde vai bojāti sēklinieki.+
21 Neviens no priestera Ārona pēcnācējiem, kam ir kāda vaina, lai neiet pie altāra nest uguns upurus Jehovam. Ja viņam ir kāda vaina, viņš nedrīkst upurēt maizi savam Dievam.
22 Lai viņš ēd sava Dieva maizi no tā, kas ir svēts,+ un no tā, kas ir īpaši svēts,+
23 taču lai viņš nenāk pie priekškara+ un netuvojas altārim,+ jo viņam ir kāda vaina. Viņš nedrīkst apgānīt manu svētnīcu,+ jo es esmu Jehova; es viņus daru svētus.””+
24 Mozus to teica Āronam, viņa dēliem un visiem izraēliešiem.
