3. Mozus 6:1—30

6  Jehova sacīja Mozum:  ”Ja kāds grēko un lauž uzticību Jehovam,+ maldinādams savu tuvāko, kas viņam kaut ko ir nodevis glabāšanā,+ ja viņš aplaupa vai apkrāpj savu tuvāko  vai atrod kaut ko pazaudētu, bet to noliedz, un ja viņš nepatiesi zvēr, ka nav darījis nevienu no šiem grēkiem,+ tad, lūk, kā viņam jārīkojas:  ja viņš ir grēkojis un ir vainīgs, viņam jāatdod tas, ko viņš bija nozadzis, ko viņš bija izspiedis, ko viņš bija izkrāpis, kas viņam bija nodots glabāšanā, vai pazaudētais, ko viņš bija atradis,  vai jebkas cits, par ko viņš bija nepatiesi zvērējis. Viņam tas pilnībā jāatlīdzina,+ pieliekot klāt vēl piekto daļu vērtības. Lai viņš to atdod īpašniekam tajā dienā, kad noskaidrojas, ka viņš ir vainīgs.  Viņam jānes Jehovam vainas upuris. Lai viņš atved priesterim par vainas upuri atbilstošas vērtības aunu, kas ir bez vainas.+  Lai priesteris Jehovas priekšā veic izlīdzināšanu viņa labā, un viņam tiks piedots itin viss, ko viņš ir darījis, kļūdams vainīgs.”+  Tad Jehova teica Mozum:  ”Saki Āronam un viņa dēliem: ”Likums par dedzināmo upuri ir šāds:+ dedzināmajam upurim jāpaliek uz altāra uguns visu nakti līdz rītam, un altāra uguns nedrīkst izdzist. 10  Priesterim jāuzvelk linu amata tērps+ un linu bikses,+ lai apsegtu kailumu. Pēc tam viņam jāsavāc dedzināmā upura pelni,+ kurš ir sadedzināts uz altāra, un tie jāizber blakus altārim. 11  Tad viņam jānovelk linu drēbes,+ jāapģērbj citas drēbes un jāaiznes pelni uz tīru vietu ārpus nometnes.+ 12  Uguns uz altāra lai deg un neapdziest. Tur priesterim katru rītu jāsaliek malka,+ jāsakārto dedzināmais upuris un jāsadedzina miera upuru tauki.+ 13  Ugunij jādeg uz altāra pastāvīgi, tā nedrīkst izdzist. 14  Likums par labības upuri ir šāds:+ Ārona dēli lai to pienes pie altāra Jehovas priekšā. 15  Viens no viņiem lai ņem no labības upura sauju smalko miltu, kas pārlieti ar eļļu, un visu vīraku, kas ir uz labības upura, un šo daļu, kas attēlo visu upuri, lai sadedzina uz altāra par patīkamu smaržu Jehovam.+ 16  Atlikumu no labības upura lai ēd Ārons un viņa dēli.+ No tā ir jāgatavo neraudzēta maize un jāēd svētā vietā — viņiem tā jāēd saiešanas telts pagalmā.+ 17  To nedrīkst gatavot ar ieraugu.+ Tā ir viņu daļa, ko es viņiem esmu devis no uguns upuriem,+ kas man tiek nesti, tā ir īpaši svēta,+ tāpat kā grēku upuris un vainas upuris. 18  To lai ēd tikai Ārona dēli.+ Tā ir viņu daļa no uguns upuriem Jehovam uz mūžiem, uz paaudžu paaudzēm.+ Viss, kas ar tiem* saskaras, ir svēts.”” 19  Jehova Mozum sacīja: 20  ”Ārona svaidīšanas dienā viņam un viņa dēliem jānes Jehovam šāds upuris:+ desmitā daļa ēfas*+ smalko miltu par pastāvīgu labības upuri+ — puse no rīta un puse vakarā. 21  Tam jābūt gatavotam ar eļļu uz plāts.+ Pēc izcepšanas šis labības upuris, pārliets ar eļļu un sadalīts gabalos, jānes par patīkamu smaržu Jehovam. 22  Tāpat lai rīkojas svaidītā priestera dēls,+ kurš stājas viņa vietā. Šis upuris jāsadedzina par pilnupuri Jehovam. Tas ir mūžīgs likums. 23  Ikvienam priestera labības upurim jābūt pilnupurim, to nedrīkst ēst.” 24  Jehova teica Mozum: 25  ”Saki Āronam un viņa dēliem: ”Likums par grēku upuri ir šāds:+ grēku upuris ir jānokauj Jehovas priekšā,+ turpat, kur tiek kauti dedzināmie upuri. Tas ir īpaši svēts. 26  Lai to ēd priesteris, kas to upurē par grēkiem.+ Lai viņš ēd savu daļu svētā vietā — saiešanas telts pagalmā.+ 27  Viss, kas saskaras ar upura gaļu, ir svēts, un, ja kāds ar tā asinīm notraipa apģērbu, tad asinīm notraipītais ir jāmazgā svētā vietā. 28  Māla trauks, kurā gaļa tika vārīta, ir jāsadauza. Bet, ja tā tika vārīta vara traukā, tad trauks jāizberž un jāizskalo ar ūdeni. 29  Šo gaļu drīkst ēst tikai priesteri.+ Tas ir īpašs svētums.+ 30  Taču grēku upuri, kura asinis ir ienestas saiešanas teltī, lai izlīdzinātu grēkus svētajā vietā, nedrīkst ēst.+ Tas ir jāsadedzina.

Zemsvītras piezīmes

T.i., ar upuriem.
2,2 l. Sk. pielikumu B14.