4. Mozus 15:1—41

  • Likumi par upuriem (1—​21)

    • Viens likums gan izraēliešiem, gan ienācējiem (15, 16)

  • Upuri par netīšiem grēkiem (22—​29)

  • Sods par tīšiem grēkiem (30, 31)

  • Nāvessods par sabata neievērošanu (32—​36)

  • Bārkstis apģērba apakšmalā (37—​41)

15  Jehova Mozum teica:  ”Saki izraēliešiem: ”Kad jūs nonāksiet zemē, ko es jums dodu par mājvietu,+  un nesīsiet Jehovam uguns upuri no liellopiem vai sīklopiem par patīkamu smaržu Jehovam,+ vai tas būtu dedzināmais upuris+ vai kaujamais upuris kāda īpaša solījuma dēļ, labprātīgais upuris+ vai svētkos+ ziedojamais upuris,  tad lai tas, kurš nes šo upuri, ziedo Jehovam arī labības upuri — desmito daļu ēfas* smalko miltu,+ kas sajaukti ar ceturtdaļu hīna* eļļas.  Kopā ar dedzināmo upuri+ un katru upurējamo jēru* ziedojiet arī ceturtdaļu hīna vīna par lejamo upuri.  Bet kopā ar aunu nesiet par labības upuri divas desmitdaļas ēfas* smalko miltu, kas sajaukti ar trešdaļu hīna* eļļas,  un trešdaļu hīna vīna ziedojiet par lejamo upuri, kura smarža ir patīkama Jehovam.  Ja jūs ziedojat Jehovam bulli par dedzināmo upuri+ vai par kaujamo upuri kāda īpaša solījuma dēļ,+ vai par miera upuri,+  tad kopā ar bulli upurējiet arī labības upuri+ — trīs desmitdaļas ēfas* smalko miltu, kas sajaukti ar pusi hīna* eļļas. 10  Nesiet arī pusi hīna vīna par lejamo upuri,+ par uguns upuri, kura smarža ir patīkama Jehovam. 11  Tā jums jārīkojas ar katru bulli, aunu, jēru un āzi. 12  Lai kāds būtu upurējamo lopu skaits, dariet tā ar katru no tiem. 13  Tā ir jārīkojas ikvienam dzimušam izraēlietim, nesot uguns upuri par patīkamu smaržu Jehovam. 14  Ja kāds ienācējs, kas apmeties pie jums, vai kāds no tiem, kas jau paaudzēs dzīvo jūsu vidū, grib nest uguns upuri par patīkamu smaržu Jehovam, viņam ir jārīkojas tāpat kā jums.+ 15  Viens likums lai ir gan jums pašiem, gan ienācējiem, kas apmetušies pie jums. Tas jums ir mūžīgs likums uz paaudžu paaudzēm. Jehovas priekšā ienācēji ir tādi paši kā jūs.+ 16  Viens likums un vienāda tiesa lai ir gan jums, gan ienācējiem, kas apmetušies pie jums.”” 17  Jehova Mozum vēl teica: 18  ”Saki izraēliešiem: ”Kad jūs nonāksiet zemē, uz kuru es jūs vedu, 19  un ēdīsiet tās zemes maizi,+ dodiet ziedojumu Jehovam. 20  Ziedojiet par pirmās ražas upuri+ maizes gredzenus no rupja maluma miltiem — ziedojiet tos tāpat kā ziedojumu no kuļamklona. 21  Paaudžu paaudzēs dodiet Jehovam ziedojumu no saviem pirmajiem rupja maluma miltiem. 22  Ja jūs netīši grēkosiet un nepildīsiet kaut vienu no šiem likumiem, ko Jehova ir devis Mozum, 23  no visa tā, ko Jehova ar Mozus starpniecību jums ir pavēlējis un kas no tās dienas, kad Jehova to pavēlēja, jums un jūsu pēcnācējiem ir jāievēro, 24  un ja tas būs izdarīts netīši, tautai neapzinoties, ka tas ir grēks, tad visai tautai pēc parastās kārtības jāupurē jauns bullis par dedzināmo upuri, kura smarža ir patīkama Jehovam, kopā ar labības upuri un lejamo upuri+ un jauns āzis par grēku upuri.+ 25  Priesteris lai veic grēku izlīdzināšanu visas izraēliešu tautas labā, un viņiem tiks piedots,+ jo pārkāpums ir bijis netīšs un viņi šī pārkāpuma dēļ ir upurējuši Jehovam uguns upuri, kā arī nesuši Jehovam grēku upuri. 26  Tad visai izraēliešu tautai un ienācējiem, kas mīt viņu vidū, tiks piedots, jo tauta ir grēkojusi netīši. 27  Bet, ja netīši grēko viens cilvēks, tad viņam jādod par grēku upuri gadu veca kaza.+ 28  Priesteris lai veic grēku izlīdzināšanu tā cilvēka labā, kurš ir netīši grēkojis Jehovas priekšā, — lai izlīdzina viņa grēku, un viņam tiks piedots.+ 29  Visiem, gan dzimušiem izraēliešiem, gan ienācējiem, kas mīt viņu vidū, lai ir viens likums par tiem, kas ir izdarījuši netīšu grēku.+ 30  Bet, ja kāds grēko tīšuprāt,+ vai tas būtu dzimis izraēlietis vai ienācējs, viņš zaimo Jehovu un ir jāsoda ar nāvi. 31  Tā kā viņš ir nicinājis Jehovas vārdus un pārkāpis viņa likumu, šim cilvēkam katrā ziņā jāmirst.+ Viņam ir jāatbild par savu pārkāpumu.””+ 32  Kad izraēlieši bija tuksnesī, viņi reiz pamanīja kādu vīru sabatā vācam malku.+ 33  Tie, kas viņu bija ieraudzījuši, atveda viņu pie Mozus, Ārona un visas tautas. 34  Šo vīru ieslodzīja,+ jo nebija skaidri pateikts, kas ar viņu būtu darāms. 35  Jehova sacīja Mozum: ”Šim vīram katrā ziņā ir jāmirst+ — lai visa tauta viņu ārpus nometnes nomētā ar akmeņiem!”+ 36  Tad visa tauta izveda viņu ārpus nometnes un nomētāja ar akmeņiem, kā Jehova Mozum bija pavēlējis. 37  Jehova Mozum norādīja: 38  ”Liec izraēliešiem, lai tie paaudžu paaudzēs darina bārkstis sava apģērba apakšmalā un virs bārkstīm piešuj zilu aukliņu.+ 39  Saki tiem: ”Šīs bārkstis pie jūsu apģērba jums atgādinās visus Jehovas likumus, lai jūs tos pildītu.+ Nesekojiet tam, pēc kā jūsu sirds un acis tīko, pavedinādamas jūs uz neuzticību*.+ 40  Es to jums pavēlu tādēļ, lai jūs atcerētos un pildītu visus manus likumus un būtu svēti savam Dievam.+ 41  Es esmu Jehova, jūsu Dievs, — es jūs izvedu no Ēģiptes, lai būtu jūsu Dievs.+ Es esmu Jehova, jūsu Dievs!””+

Zemsvītras piezīmes

2,2 l. Sk. pielikumu B14.
0,92 l.
Vai ”aunēnu”.
1,2 l.
4,4 l.
6,6 l.
1,8 l.
Vai ”garīgu netiklību”.