4. Mozus 17:1—13

17  Jehova Mozum teica:  ”Liec izraēliešiem atnest divpadsmit nūjas — pa vienai no katras cilts. Lai katras cilts vadonis+ atnes savu nūju, un uzraksti katra vārdu uz viņa nūjas.  Uz Levija cilts nūjas raksti Ārona vārdu, jo katra nūja attēlo vienas cilts galvu.  Pēc tam noliec šīs nūjas saiešanas teltī liecības šķirsta+ priekšā, kur es jums atklājos.+  Un tad notiks tā — kuru vīru es izraudzīšos,+ tā nūja uzplauks, un es izbeigšu izraēliešu kurnēšanu,+ lai viņi pārstātu kurnēt pret mani un jums!”+  Tad Mozus runāja ar izraēliešiem, un visi vadoņi iedeva viņam savas nūjas, pa nūjai no katras cilts vadoņa, kopā divpadsmit nūjas, starp kurām bija arī Ārona nūja.  Un Mozus nolika nūjas liecības teltī Jehovas priekšā.  Otrā dienā, iegājis liecības teltī, Mozus ieraudzīja, ka Ārona nūja, kas bija dota par Levija cilti, bija saplaukusi, raisīja pumpurus un ziedēja un tajā bija ienākušās mandeles.  Tad Mozus iznesa ārā visas nūjas, kas bija novietotas Jehovas priekšā, izraēlieši tās aplūkoja, un katrs paņēma savu nūju. 10  Pēc tam Jehova lika Mozum: ”Noliec Ārona nūju+ atpakaļ liecības šķirsta priekšā! Tā ir jāsaglabā par brīdinājumu+ dumpiniekiem,+ lai viņi beigtu kurnēt pret mani un neietu bojā.” 11  Mozus izdarīja tā, kā Jehova viņam bija pavēlējis. Tieši tā viņš izdarīja. 12  Bet izraēlieši sacīja Mozum: ”Nu gan mēs esam pagalam! Mēs iesim bojā, mēs visi iesim bojā! 13  Ikviens, kas tuvosies Jehovas mājoklim, mirs!+ Vai tiešām mums pienāks tāds gals?”+

Zemsvītras piezīmes