4. Mozus 20:1—29
20 Pirmajā mēnesī izraēlieši nonāca Cīna tuksnesī un apmetās Kadešā.+ Tur nomira un tika apglabāta Mirjama.+
2 Ļaudīm nebija ūdens,+ un, sapulcējušies kopā, viņi vērsās pret Mozu un Āronu.
3 Ļaudis uzbruka Mozum ar pārmetumiem,+ teikdami: ”Kaut mēs būtu miruši kopā ar saviem brāļiem, kas nomira Jehovas priekšā!
4 Kāpēc jūs esat atveduši Jehovas tautu šajā tuksnesī, kur mēs ar saviem lopiem iesim bojā?+
5 Kāpēc jūs aizvedāt mūs no Ēģiptes un atvedāt uz šo briesmīgo vietu?+ Te nekas neaug — ne labība, ne vīģes, ne vīnogulāji, ne granātkoki! Te nav pat ūdens, ko dzert!”+
6 Tad Mozus un Ārons aizgāja no ļaudīm un nometās ar seju pie zemes saiešanas telts ieejas priekšā, un viņiem parādījās Jehovas spožums*.+
7 Jehova uzrunāja Mozu:
8 ”Ņem nūju un kopā ar savu brāli Āronu sasauc tautu! Visu acu priekšā sakiet klintij, lai tā dod ūdeni. Tad no klints izplūdīs ūdens un tu padzirdīsi ļaudis un viņu lopus.”+
9 Mozus paņēma nūju, kas atradās Jehovas priekšā,+ kā viņam bija pavēlēts.
10 Pēc tam Mozus un Ārons sapulcināja tautu pie klints, un Mozus uzrunāja ļaudis: ”Klausieties, jūs dumpinieki! Vai mums jāsagādā jums ūdens no šīs klints?”+
11 Viņš pacēla roku un divas reizes sita ar nūju pa klinti. Tad no klints aumaļām izplūda ūdens, un ļaudis un viņu lopi dzēra.+
12 Bet vēlāk Jehova sacīja Mozum un Āronam: ”Jūs neesat man ticējuši un Izraēla tautas priekšā neesat atzinuši mani par svētu*, tāpēc jūs neievedīsiet šo tautu zemē, ko es tai došu.”+
13 Tie ir Merības* ūdeņi,+ pie kuriem izraēlieši cēla nesaskaņas ar Jehovu, un viņš tiem pierādīja, ka ir svēts.
14 No Kadešas Mozus sūtīja vēstnešus pie Edomas ķēniņa ar ziņu:+ ”Tā saka tavi brāļi izraēlieši:+ ”Tu zini, kādas grūtības mēs esam pieredzējuši.
15 Mūsu tēvi pārcēlās uz Ēģipti,+ un mēs tur dzīvojām daudzus gadus,+ bet ēģiptieši pret mums un mūsu tēviem izturējās ļauni.+
16 Tad mēs saucām pēc Jehovas palīdzības,+ un viņš mūs sadzirdēja. Viņš sūtīja eņģeli+ un izveda mūs no Ēģiptes. Nu mēs esam Kadešā, pilsētā pie tavas robežas.
17 Lūdzu, ļauj mums šķērsot tavu zemi! Mēs neiesim cauri laukiem un vīna dārziem un nedzersim ūdeni ne no vienas akas. Mēs turēsimies uz ķēniņa ceļa un nenogriezīsimies ne pa labi, ne pa kreisi, kamēr nebūsim šķērsojuši tavu zemi.””+
18 Bet Edomas ķēniņš atbildēja: ”Jūs neiesiet vis cauri manai zemei, citādi es došos jums pretī ar zobenu!”
19 Izraēlieši viņam teica: ”Mēs iesim pa lielceļu, un, ja kāds no mums vai mūsu lopiem dzers tavu ūdeni, mēs par to samaksāsim.+ Mēs gribam tikai iziet cauri, neko vairāk.”+
20 Tomēr Edomas ķēniņš atteica: ”Jūs nedrīkstat iet!”+ Un viņš iznāca tiem pretī ar lielu un varenu karaspēku.
21 Tā Edomas ķēniņš aizliedza izraēliešiem šķērsot viņa zemi, tāpēc izraēlieši nogriezās pa citu ceļu.+
22 Izraēlieši atstāja Kadešu un nonāca pie Hora kalna.+
23 Tur, pie Hora kalna Edoma zemes pierobežā, Jehova sacīja Mozum un Āronam:
24 ”Ārons piepulcēsies saviem tēviem+ un neieies zemē, ko es došu izraēliešiem, jo jūs abi pie Merības ūdeņiem sacēlāties pret manu pavēli.+
25 Uzved Āronu un viņa dēlu Eleāzaru Hora kalnā,
26 novelc Āronam priestera drēbes+ un ietērp tajās Eleāzaru,+ un tur Ārons mirs.”
27 Mozus darīja, kā Jehova bija pavēlējis, un viņi visas tautas acu priekšā uzkāpa Hora kalnā.
28 Tad Mozus novilka Āronam priestera drēbes un ietērpa tajās viņa dēlu Eleāzaru. Un tur, kalna galā, Ārons nomira,+ bet Mozus un Eleāzars nokāpa lejā.
29 Kad tauta redzēja, ka Ārons ir miris, visi izraēlieši trīsdesmit dienas viņu apraudāja.+
