4. Mozus 22:1—41
22 Pēc tam izraēlieši devās ceļā un uzcēla nometni Moābas klajumos šaipus* Jordānas pretī Jērikai.+
2 Kad Balaks,+ Cipora dēls, uzzināja visu, ko izraēlieši bija izdarījuši ar amoriešiem,
3 moābiešus sagrāba bailes, jo izraēliešu bija ļoti daudz. Moābieši tiešām bija no tiem pārbijušies,+
4 tāpēc viņi teica midiāniešu vecākajiem:+ ”Tagad šis ļaužu bars te mums apkārt visu noēdīs, kā vērsis noēd zāli laukā!”
Balaks, Cipora dēls, tolaik bija Moābas ķēniņš.
5 Viņš sūtīja vēstnešus pie Bileāma, Beora dēla, uz Petoru,+ kas ir pie upes*, uz viņa dzimto zemi, lai Bileāmu aicinātu: ”Redzi, no Ēģiptes ir iznākusi tauta, kas ir pārklājusi zemes virsu,+ un tā ir apmetusies tieši man pretī.
6 Lūdzu, nāc un nolādi man šo tautu,+ jo tā ir stiprāka par mums. Varbūt tad man izdosies to uzveikt un izdzīt no šīs zemes, jo es zinu, ka tas, kuru tu svētī, ir svētīts un tas, kuru tu nolādi, ir nolādēts.”
7 Moābiešu un midiāniešu vecākie, paņēmuši samaksu, ar ko atlīdzināt par nolādēšanu*, aizgāja pie Bileāma+ un nodeva viņam Balaka vēsti.
8 Viņš tiem sacīja: ”Pārnakšņojiet tepat, un es jums atstāstīšu, ko Jehova man pateiks.” Tā nu moābiešu vadoņi palika pie Bileāma.
9 Tad Dievs ieradās pie Bileāma un vaicāja:+ ”Kas tie pie tevis par vīriem?”
10 Bileāms Dievam atbildēja: ”Moābas ķēniņš Balaks, Cipora dēls, ir atsūtījis man šādu vēsti:
11 ”Redzi, tauta, kas iznākusi no Ēģiptes, ir pārklājusi zemes virsu. Nāc un nolādi man šo tautu,+ varbūt tad man izdosies to sakaut un padzīt.””
12 Bet Dievs Bileāmam teica: ”Neej viņiem līdzi! Tu nedrīksti nolādēt šo tautu, jo tā ir svētīta.”+
13 No rīta piecēlies, Bileāms sacīja Balaka atsūtītajiem vadoņiem: ”Atgriezieties savā zemē, jo Jehova man neļauj doties jums līdzi.”
14 Tad moābiešu vadoņi atgriezās pie Balaka un pavēstīja: ”Bileāms atteicās nākt ar mums.”
15 Taču Balaks atkal sūtīja vadoņus, vēl vairāk un vēl ievērojamākus nekā iepriekš.
16 Atnākuši pie Bileāma, tie viņam paziņoja: ”Tā saka Balaks, Cipora dēls: ”Lūdzu, neatsakies ierasties pie manis!
17 Es tev parādīšu izcilu godu un darīšu visu, ko vien tu vēlēsies. Tikai, lūdzu, nāc un nolādi man šo tautu!””
18 Bet Bileāms Balaka kalpiem atbildēja: ”Pat ja Balaks man atdotu savu namu, pilnu ar sudrabu un zeltu, pret sava Dieva Jehovas pavēli es nevaru darīt neko, vienalga, vai tas būtu kas svarīgs vai nesvarīgs.+
19 Bet pārlaidiet te šo nakti, un es uzzināšu, ko vēl Jehova man teiks.”+
20 Naktī Dievs ieradās pie Bileāma un sacīja: ”Ja jau šie vīri ir atnākuši tevi aicināt, ej viņiem līdzi. Bet tu drīksti runāt tikai to, ko es tev teikšu.”+
21 No rīta Bileāms piecēlās, apsegloja savu ēzelieni un kopā ar moābiešu vadoņiem devās ceļā.+
22 Taču Dievs bija dusmīgs, ka Bileāms dodas uz Moābu, un Jehovas eņģelis nostājās uz ceļa, lai viņu apturētu. Bet Bileāms jāja uz ēzelienes, un viņam līdzi bija divi kalpi.
23 Kad ēzeliene ieraudzīja Jehovas eņģeli stāvam uz ceļa ar zobenu rokā, tā nogriezās no ceļa un gāja pa lauku, bet Bileāms sita ēzelieni, lai to piedabūtu atgriezties uz ceļa.
24 Tad Jehovas eņģelis nostājās šaurā vietā, kur ceļš veda starp divu vīna dārzu mūriem.
25 Redzēdama Jehovas eņģeli, ēzeliene spiedās pie mūra un saspieda Bileāma kāju, tāpēc Bileāms atkal sāka to sist.
26 Tad Jehovas eņģelis pagāja uz priekšu un nostājās vietā, kur bija tik šaurs, ka nebija iespējams nogriezties ne pa labi, ne pa kreisi.
27 Kad ēzeliene ieraudzīja Jehovas eņģeli, tā ar visu Bileāmu mugurā nogūlās pie zemes, tāpēc Bileāms aizsvilies sita ēzelieni ar spieķi.
28 Visbeidzot Jehova atvēra ēzelienes muti,+ un tā Bileāmam jautāja: ”Ko es tev esmu nodarījusi, ka tu mani trīs reizes esi sitis?”+
29 Bileāms atbildēja: ”Tu pataisi mani par muļķi! Ja man būtu zobens rokā, es tevi nogalinātu!”
30 Bet ēzeliene viņam vaicāja: ”Vai es neesmu tava ēzeliene, uz kuras tu vienmēr esi jājis? Vai es jebkad agrāk esmu tā darījusi?” ”Nē,” viņš atteica.
31 Tad Jehova atvēra Bileāmam acis,+ un viņš ieraudzīja Jehovas eņģeli stāvam uz ceļa ar zobenu rokā. Bileāms steigšus metās ceļos un noliecās ar seju pie zemes.
32 Tad Jehovas eņģelis viņu uzrunāja: ”Kāpēc tu trīs reizes siti savu ēzelieni? Redzi, es esmu nācis, lai stātos tev pretī, jo tu rīkojies pret manu gribu.+
33 Ēzeliene mani ieraudzīja un trīs reizes centās no manis izvairīties.+ Ja viņa tā nebūtu darījusi, es būtu tevi nogalinājis, bet ēzelieni es būtu atstājis dzīvu.”
34 Bileāms Jehovas eņģelim atbildēja: ”Es esmu grēkojis, jo es nezināju, ka tu esi nostājies man ceļā. Ja tev nepatīk tas, ko es daru, es griezīšos atpakaļ.”
35 Bet Jehovas eņģelis viņam atteica: ”Ej ar šiem vīriem, bet tu drīksti runāt tikai to, ko es tev teikšu.” Tā Bileāms kopā ar Balaka sūtītajiem vadoņiem turpināja ceļu.
36 Kad Balaks dzirdēja, ka Bileāms ir klāt, viņš devās tam pretī uz moābiešu pilsētu Arnonas krastā pie savas zemes robežas.
37 Balaks prasīja Bileāmam: ”Kāpēc tu nenāci, kad es pēc tevis sūtīju? Vai tiešām tu domāji, ka es tevi nespēšu pienācīgi pagodināt?”+
38 ”Nu es esmu ieradies,” Bileāms atbildēja. ”Bet vai man būs ļauts ko teikt? Es varu sacīt tikai tos vārdus, ko Dievs liks manā mutē.”+
39 Tad Bileāms devās līdzi Balakam, un viņi nonāca Kirjat-Hucotā.
40 Tur Balaks upurēja liellopus un sīklopus un aizsūtīja daļu arī Bileāmam un vadoņiem, kas viņu pavadīja.
41 No rīta Balaks uzveda Bileāmu Bāmot-Baalā, no kurienes viņš varēja pārskatīt visu Izraēla tautu.+
