4. Mozus 23:1—30
23 Tad Bileāms Balakam teica: ”Uzcel šeit septiņus altārus+ un sagatavo septiņus buļļus un septiņus aunus!”
2 Balaks izdarīja, kā Bileāms bija licis, un viņi uz katra altāra upurēja pa bullim un aunam.+
3 Pēc tam Bileāms Balakam sacīja: ”Paliec šeit pie sava dedzināmā upura, bet es iešu — varbūt Jehova man parādīsies. Ko viņš man atklās, to es tev nodošu.” Un viņš uzkāpa pakalnā.
4 Tad Dievs parādījās Bileāmam,+ un Bileāms viņam teica: ”Es esmu uzcēlis septiņus altārus un uz katra no tiem upurējis pa bullim un aunam.”
5 Jehova lika vārdus Bileāmam mutē un pavēlēja:+ ”Atgriezies pie Balaka un saki tos viņam!”
6 Aizgājis atpakaļ, Bileāms ieraudzīja, ka Balaks ar visiem moābiešu vadoņiem stāv pie sava dedzināmā upura.
7 Tad viņš paziņoja šādu vēsti:+
”Balaks, Moābas ķēniņš, atveda mani no Aramas,+ataicināja no austrumu kalniem:”Nāc, nolādi man Jēkabu,liec, lai sods piemeklē Izraēlu!”+
8 Kā lai es nolādu tos, ko Dievs nav nolādējis?
Kā lai nosodu tos, ko Jehova nav nosodījis?+
9 No klintsaugšas es viņus saskatuun no pakalniem redzu —lūk, tauta, kas dzīvo savrup,+kas pie citām tautām sevi nepieskaita.+
10 Kurš gan saskaitīs Jēkaba pēcnācējus — tie ir kā putekļi,+kurš izskaitīs kaut ceturto daļu Izraēla ļaužu?
Kaut es* mirtu taisno nāvē,kaut mans gals būtu tāds kā viņiem!”
11 Balaks pārmeta Bileāmam: ”Ko tu izdarīji? Es taču tevi atvedu, lai tu nolādētu manus ienaidniekus, bet, lūk, kā tu tos esi svētījis!”+
12 Bet Bileāms atbildēja: ”Vai tad man nav jārunā tikai tas, ko Jehova man liek?”+
13 Tad Balaks aicināja: ”Lūdzu, nāc man līdzi uz citu vietu, no kuras tu viņus arī varēsi redzēt, tikai nevis visus, bet daļu. Nolādi viņus no turienes!”+
14 Viņš to aizveda uz Cofīmas lauku Pisgas virsotnē,+ uzcēla tur septiņus altārus un upurēja pa bullim un aunam uz katra altāra.+
15 Bileāms atkal sacīja Balakam: ”Paliec šeit pie sava dedzināmā upura, bet es iešu runāt ar Dievu.”
16 Jehova parādījās Bileāmam un lika vārdus viņam mutē, teikdams:+ ”Atgriezies pie Balaka un saki tos viņam!”
17 Viņš aizgāja atpakaļ un ieraudzīja Balaku kopā ar moābiešu vadoņiem stāvam pie dedzināmā upura. Balaks jautāja: ”Ko Jehova teica?”
18 Tad Bileāms paziņoja šādu vēsti:+
”Celies, Balak, un klausies!
Ieklausies manī, Cipora dēls!
19 Dievs nav cilvēks, kas varētu melot,+ne cilvēka dēls, kas mainītu domas*.+
Ja viņš ko saka, vai viņš to nedarīs?
Ja ko sola, vai neizpildīs?+
20 Lūk, man pavēlēts svētīt!
Viņš ir svētījis,+ un es to nevaru atsaukt.+
21 Nekādas burvestības pret Jēkabu viņš nepieļaus,neļaus Izraēlam uzsūtīt postu.
Ar viņiem ir Jehova, viņu Dievs,+ —ķēniņš, kam slava skan viņu vidū.
22 Dievs ir izvedis viņus no Ēģiptes,+viņš tiem ir kā meža vērša varenie ragi!+
23 Jo nav iespējams uzsūtīt nelaimi Jēkabam,+un zīlēšana nelīdz pret Izraēlu.+
Tagad par Jēkabu un Izraēlu var sacīt:”Lūk, ko ir paveicis Dievs!”
24 Šī tauta celsies kā lauva,kā lauva tā celsies augšā+un neapgulsies, kamēr neaprīs laupījumu,kamēr neatdzersies nonāvēto asinis.”
25 Balaks sacīja Bileāmam: ”Ja tu viņus nekādi nespēj nolādēt, tad vismaz nesvētī!”
26 Bet Bileāms atbildēja: ”Vai es tev neteicu, ka darīšu visu, ko Jehova sacīs?”+
27 ”Lūdzu, nāc, es tevi aizvedīšu uz kādu citu vietu,” aicināja Balaks. ”Varbūt Dievam labpatiks, lai tu nolādētu viņus no turienes.”+
28 Un viņš uzveda Bileāmu Peora kalnā, no kura paveras skats uz Ješimonu*.+
29 Bileāms viņam teica: ”Uzcel šeit septiņus altārus un sagatavo septiņus buļļus un septiņus aunus!”+
30 Balaks izdarīja, kā Bileāms bija licis, un uz katra altāra upurēja pa bullim un aunam.
