4. Mozus 24:1—25
24 Sapratis, ka Jehova vēlas izraēliešus svētīt, Bileāms vairs negāja meklēt zīmes, kas tiem vēstītu nelaimi,+ bet pagriezās ar seju pret tuksnesi.
2 Bileāms nolūkojās uz izraēliešu nometni, kur tie bija izvietojušies pa savām ciltīm,+ un pār viņu nāca Dieva gars.+
3 Tad viņš paziņoja šādu vēsti:+
”Bileāma, Beora dēla, sakāmais,tā vīra sakāmais, kura acis ir tikušas atvērtas,
4 kurš ir dzirdējis Dieva vārdusun skatījis Visvarenā parādību,kurš krita pie zemes, bet acis tam bija vaļā:+
5 ”Cik skaistas ir tavas teltis, Jēkab,un tavi mājokļi, ak, Izraēl!+
6 Tie plešas kā ielejas,+kā dārzi pie upes,kā alojes*, ko Jehova stādījis,kā ciedri pie ūdeņiem.
7 Ūdens līst no viņa traukiem,pie lieliem ūdeņiem+ tiek sēta viņa sēkla*.
Dižāks par Agagu+ būs viņa ķēniņš,+stipra būs viņa valsts!+
8 Dievs ir izvedis viņu no Ēģiptes,Dievs viņam ir kā meža vērša varenie ragi!
Viņš aprīs citas tautas, savus ienaidniekus,+noskrubinās to kaulus, sašaus tos ar bultām.
9 Viņš ir notupies, viņš apgūlies kā lauva,un, gluži kā lauvu, kurš viņu uzdrīkstēsies traucēt?
Svētīti tie, kas tevi svētī,un nolādēti tie, kas tevi nolād!””+
10 Balaks saniknojās uz Bileāmu un, sašutumā sasitis plaukstas, izsaucās: ”Es tevi ataicināju, lai tu nolādētu manus ienaidniekus,+ bet tu veselas trīs reizes esi viņus svētījis!
11 Prom no šejienes! Atgriezies mājās! Es gribēju tevi izcili pagodināt,+ bet, kā redzi, Jehova ir liedzis tev godu.”
12 Bileāms Balakam atbildēja: ”Vai tad es taviem vēstnešiem neteicu:
13 ”Pat ja Balaks man atdotu savu namu, pilnu ar sudrabu un zeltu, es nevaru pārkāpt Jehovas pavēli un darīt kaut ko pēc sava prāta, vienalga, labu vai sliktu. Es runāšu tikai to, ko Jehova man liks.”+
14 Nu es došos pie savas tautas. Bet vispirms nāc, es tev pastāstīšu, ko šī tauta nākotnē* izdarīs ar tavu tautu.”
15 Un viņš paziņoja šādu vēsti:+
”Bileāma, Beora dēla, sakāmais,tā vīra sakāmais, kura acis ir tikušas atvērtas,+
16 kurš ir dzirdējis Dieva vārdus,saņēmis zināšanas no Visaugstākāun skatījis Visvarenā parādību,kurš krita pie zemes, bet acis tam bija vaļā:
17 ”Es viņu redzu, bet ne tagad,saskatu viņu, bet ne tuvumā —zvaigzne+ nāks no Jēkaba,un scepteris+ celsies no Izraēla,+tas sadragās Moāba deniņus,+visu nikno karotāju galvas.
18 Edoms kļūs par viņa īpašumu,+jā, Seīrs+ kritīs savu ienaidnieku rokās,+kad izpaudīsies Izraēla drosme!
19 No Jēkaba nāks tas, kurš pakļaus pretiniekus,+viņš nogalinās visus, kas palikuši dzīvi pilsētā.””
20 Ieraudzījis Amaleku, Bileāms pavēstīja:
”No tautām Amaleks bija pirmais,+bet galu galā viņš aizies bojā.”+
21 Tad viņš ieraudzīja kēniešus+ un pavēstīja:
”Droša ir tava mītne — kā ligzda augstu uz klints,
22 tomēr tevi, Kain*, nodedzinās.
Cik vairs ilgi, līdz Asīrija tevi aizvedīs gūstā?”
23 Viņš turpināja:
”Ak vai! Kurš gan izdzīvos, kad Dievs to darīs?
24 Kuģi no Kitīmas+ krastiemuzbruks Asīrijai,+tie uzbruks arī Ēberai,bet pats uzbrucējs arī ies bojā.”
25 Tad Bileāms+ devās atpakaļ uz savu mājvietu, un arī Balaks aizgāja savu ceļu.
