4. Mozus 32:1—42

  • Divarpus ciltīm ļauts apmesties austrumos no Jordānas (1—​42)

32  Rūbeniešiem+ un gadiešiem+ bija ļoti daudz lopu, un viņi redzēja, ka Jazēras+ un Gileādas zeme ir piemērota vieta ganāmpulkiem.  Tāpēc gadieši un rūbenieši gāja pie Mozus, priestera Eleāzara un tautas vadoņiem un teica:  ”Atārota, Dībona, Jazēra, Nimra, Hešbona,+ Eleāle, Sebāma, Nebo+ un Beona+ —  tā zeme, ko Jehova ir iekarojis izraēliešu tautai,+ — ir piemērota vieta ganāmpulkiem, un mums, taviem kalpiem, ir daudz lopu.”+  Viņi lūdza: ”Ja vien esam izpelnījušies tavu labvēlību, piešķir šo zemi īpašumā saviem kalpiem un neliec mums iet pāri Jordānai!”  Bet Mozus gadiešiem un rūbeniešiem atbildēja: ”Vai jūsu brāļiem jāiet karot, bet jūs paši mierīgi paliksiet šeit?  Kāpēc jūs graujat izraēliešu apņēmību iet uz zemi, ko Jehova viņiem noteikti dos?  Tieši tā taču rīkojās jūsu tēvi, kad es no Kadeš-Barneas tos sūtīju izlūkos.+  Viņi tika līdz Eškolas ielejai+ un apskatīja to zemi, bet atgriezušies viņi laupīja izraēliešiem drosmi, un tiem zuda apņēmība doties uz zemi, ko Jehova tiem bija apsolījis.+ 10  Todien Jehova, iededzies dusmās, zvērēja:+ 11  ”Neviens no tiem vīriem, kas ir izgājuši no Ēģiptes, neviens, kam divdesmit gadu un vairāk, neredzēs zemi,+ kuru es ar zvērestu esmu apsolījis Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam,+ jo viņi nav man paklausījuši no visas sirds, — 12  izņemot Kālebu,+ kenazieša Jefunnes dēlu, un Jozuu,+ Nūna dēlu, jo viņi gan no visas sirds ir paklausījuši Jehovam.”+ 13  Jehovas dusmas iedegās pret izraēliešiem, un viņš lika tiem klejot tuksnesī četrdesmit gadus,+ kamēr nomira visa paaudze, kas bija rīkojusies tā, kā Jehovam nepatīk.+ 14  Un nu jūs, grēcinieku bars, ejat savu tēvu pēdās, lai vēl vairāk sakurtu Jehovas dusmas pret izraēliešiem! 15  Ja jūs no viņa novērsīsieties, viņš atkal atstās tos tuksnesī, un tā jūs iegrūdīsiet postā visu tautu.” 16  Tad viņi pienāca pie Mozus un teica: ”Mēs šeit uzcelsim aplokus saviem lopiem un pilsētas saviem bērniem, 17  un, kamēr mūsu bērni dzīvos nocietinātās pilsētās, kur viņi būs pasargāti no šīs zemes iedzīvotājiem, mēs paši, bruņojušies karam,+ iesim pa priekšu pārējiem izraēliešiem, līdz būsim tos ieveduši viņiem paredzētajā dzīvesvietā. 18  Mēs neatgriezīsimies mājās, kamēr visi izraēlieši nebūs ieguvuši īpašumā savu zemi.+ 19  Mēs neprasīsim īpašumu otrpus Jordānas kopā ar viņiem, jo būsim saņēmuši zemi šajā pusē, austrumos no Jordānas.”+ 20  Mozus viņiem atbildēja: ”Dariet šādi: bruņojieties karam, kā Jehova ir licis,+ 21  un kaujas gatavībā Jehovas priekšā šķērsojiet Jordānu. Kad viņš būs izdzinis savus ienaidniekus+ 22  un zeme ar Jehovas palīdzību būs pakļauta,+ jūs drīkstēsiet atgriezties+ un nebūsiet vainīgi Jehovas un izraēliešu priekšā. Tad šī zeme kļūs par jūsu īpašumu, ko piešķīris Jehova.+ 23  Bet, ja jūs tā nedarīsiet, jūs būsiet grēkojuši pret Jehovu un jums būs jāatbild par savu grēku. 24  Un nu celiet pilsētas saviem bērniem un aplokus lopiem,+ bet jums jāpilda, ko esat solījuši.” 25  Tad gadieši un rūbenieši Mozum sacīja: ”Tavi kalpi darīs, kā tu, kungs, pavēli. 26  Mūsu sievas, bērni un ganāmpulki paliks Gileādas pilsētās,+ 27  bet mēs dosimies pāri upei, bruņojušies kaujai, lai karotu Jehovas priekšā,+ kā tu, kungs, esi teicis.” 28  Mozus priesterim Eleāzaram, Jozuam, Nūna dēlam, un izraēliešu dzimtu galvām deva par viņiem šādu pavēli: 29  ”Ja gadieši un rūbenieši kopā ar jums šķērsos Jordānu, bruņojušies karam Jehovas priekšā, un jūs to zemi iekarosiet, tad piešķiriet viņiem īpašumā Gileādas zemi,+ 30  bet, ja viņi nebruņosies un nedosies jums līdzi, tad lai viņi apmetas Kanaānā kopā ar jums.” 31  Gadieši un rūbenieši atbildēja: ”Tavi kalpi darīs, kā Jehova ir licis. 32  Mēs bruņosimies un Jehovas priekšā dosimies pāri uz Kanaāna zemi,+ bet īpašums, ko mēs iemantosim, būs šaipus Jordānas.” 33  Tad Mozus gadiešiem, rūbeniešiem+ un pusei Jāzepa dēla Manases cilts+ piešķīra amoriešu ķēniņa Sīhona valsti+ un Basanas ķēniņa Oga valsti+ — viņu zemi ar visām pilsētām un to apkārtējām mazpilsētām. 34  Gadieši uzbūvēja* Dībonu,+ Atārotu,+ Aroēru,+ 35  Atārot-Šofānu, Jazēru,+ Jogbohu,+ 36  Bēt-Nimru+ un Bēt-Hārānu,+ nocietinātas pilsētas, un uzcēla aplokus lopiem. 37  Savukārt rūbenieši uzcēla Hešbonu,+ Eleāli,+ Kirjataimu,+ 38  Nebo+ un Baal-Meonu+ (tās ir pārdēvētas), kā arī Sibmu. Atjaunotajām pilsētām viņi deva citus nosaukumus. 39  Manases dēla Māhīra pēcnācēji+ uzbruka Gileādai, ieņēma to un padzina amoriešus, kas tur dzīvoja. 40  Tad Mozus piešķīra Gileādu māhīriešiem, Manases pēcnācējiem, un viņi tur apmetās uz dzīvi.+ 41  Jaīrs no Manases cilts ieņēma Gileādas ciemus un nosauca tos par Havot-Jaīru*,+ 42  bet Nobahs iekaroja Kenātu un apkārtējās mazpilsētas un nodēvēja to savā vārdā par Nobahu.

Zemsvītras piezīmes

Vai ”atjaunoja”.
Noz. ”Jaīra telšu ciemi”.