5. Mozus 10:1—22
10 Toreiz Jehova man sacīja: ”Izkal divas akmens plāksnes, tādas pašas kā iepriekšējās,+ un kāp pie manis kalnā; darini arī koka šķirstu*.
2 Es uzrakstīšu uz tām vārdus, kas bija uz pirmajām plāksnēm, kuras tu sadauzīji, un tev tās būs jāieliek šķirstā.”
3 Tā nu es izgatavoju šķirstu no akācijas koka, izkalu divas akmens plāksnes, tādas pašas kā iepriekšējās, un uzkāpu kalnā ar abām plāksnēm rokās.+
4 Tad Jehova uzrakstīja uz plāksnēm vārdus, ko viņš bija rakstījis iepriekš,+ desmit baušļus,*+ ko Jehova jums bija pavēstījis kalnā no uguns+ tajā dienā, kad jūs bijāt sapulcināti,+ un viņš tās iedeva man.
5 Es nokāpu no kalna+ un, kā Jehova man bija pavēlējis, ieliku plāksnes šķirstā, ko biju izgatavojis. Tās vēl aizvien ir tur.
6 No Beērot-Benē-Jaakānas izraēlieši aizgāja uz Mosēru, un tur nomira Ārons.+ Viņš tika apglabāts, un viņa vietā par priesteri kļuva viņa dēls Eleāzars.+
7 No turienes viņi devās uz Gudgodu, bet no Gudgodas — uz Jotbātu,+ zemi, kur plūst ūdens straumes.
8 Tolaik Jehova izraudzījās Levija cilti+ un uzdeva levītiem nest Jehovas līguma šķirstu,+ stāvēt Jehovas priekšā, lai viņam kalpotu, un dot svētību viņa vārdā.+ Un tie to dara līdz pat šai dienai.
9 Tāpēc Levijam nav piešķirta nekāda daļa un mantojums līdz ar saviem brāļiem. Viņa mantojums ir Jehova, kā jūsu Dievs Jehova to viņam ir teicis.+
10 Bet es paliku kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis,+ tāpat kā iepriekšējo reizi, un Jehova arī šoreiz mani uzklausīja+ — Jehova nevēlējās jūs iznīcināt.
11 Tad Jehova man sacīja: ”Ej un nostājies ļaužu priekšā! Sagatavo viņus ceļam, lai viņi iet un iegūst īpašumā zemi, ko es viņiem došu, kā es to esmu zvērējis viņu tēviem.”+
12 Un nu, Izraēl, — ko Jehova, tavs Dievs, no tevis prasa?+ Neko vairāk kā tikai bīties Jehovu, savu Dievu,+ staigāt visus viņa ceļus,+ mīlēt viņu, kalpot Jehovam, savam Dievam, ar visu sirdi un dvēseli*+
13 un pildīt Jehovas likumus un rīkojumus, ko es jums šodien lieku ievērot jums pašiem par labu.+
14 Lūk, Jehovam, jūsu Dievam, pieder debesis un debesu debesis, zeme un viss, kas uz tās!+
15 Bet tikai jūsu tēviem Jehova vēlējās tuvoties un viņus iemīlēja, un no visām tautām viņš izraudzījās jūs, viņu pēcnācējus,+ kā tas šodien ir redzams.
16 Tad nu attīriet savu sirdi*+ un neesiet vairs stūrgalvīgi!+
17 Jehova, jūsu Dievs, taču ir dievu Dievs+ un kungu Kungs, viņš ir liels un varens Dievs, kas iedveš bijību, kas neņem vērā neviena stāvokli+ un kas kukuļus nepieņem.
18 Viņš spriež taisnu tiesu bārenim un atraitnei;+ viņš mīl ienācēju+ un dod tam maizi un apģērbu.
19 Mīliet arī jūs ienācējus, jo jūs paši bijāt ienācēji Ēģiptē.+
20 Bīstieties savu Dievu Jehovu, kalpojiet viņam,+ pieķerieties viņam un viņa vārdā zvēriet!
21 Slavējiet viņu!+ Viņš ir jūsu Dievs, kas jūsu labā ir darījis visus šos lielos un varenos darbus, kurus jūs esat redzējuši paši savām acīm.+
22 Kad jūsu tēvi aizgāja uz Ēģipti, viņu pulks bija septiņdesmit cilvēku,+ bet tagad Jehova, jūsu Dievs, jūs ir vairojis kā zvaigznes debesīs.+
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”lādi”.
^ Burt. ”desmit vārdus”. Saukti arī par dekalogu.
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ Burt. ”apgraiziet savas sirds priekšādu”.
