5. Mozus 15:1—23
15 Ik pēc septiņiem gadiem paziņojiet par parādu atlaišanu*.+
2 Atlaišanai jānotiek šādi: ikviens aizdevējs lai atlaiž savam tuvākajam tā parādu. Viņš nedrīkst pieprasīt parāda nomaksu no sava tuvākā vai brāļa, jo tiek pasludināta parādu atlaišana par godu Jehovam.+
3 Jūs drīkstat pieprasīt parāda nomaksu no svešzemnieka,+ bet neatprasiet parādu no sava brāļa, lai ko viņš būtu parādā.
4 Nevienam jūsu vidū vispār nebūtu jānonāk trūkumā, jo Jehova jūs bagātīgi svētīs+ tajā zemē, ko Jehova, jūsu Dievs, jums nodod īpašumā,
5 taču tikai tad, ja jūs vienmēr klausīsiet Jehovam, savam Dievam, un rūpīgi ievērosiet visus šos likumus, ko es jums šodien dodu.+
6 Jehova, jūsu Dievs, jūs svētīs, kā viņš jums ir solījis, un jūs aizdosiet daudzām tautām, bet aizņemties jums nevajadzēs,+ un jūs valdīsiet pār daudzām tautām, bet tās nevaldīs pār jums.+
7 Ja kādā no pilsētām tajā zemē, ko Jehova, jūsu Dievs, jums dod, kāds no jūsu brāļiem nonāks trūkumā, tad nenocietiniet savu sirdi un neesiet skopi.+
8 Esiet dāsni+ pret viņu un aizdodiet viņam to, kas viņam vajadzīgs un kā viņam trūkst.
9 Sargieties, ka jūsu sirdī neieperinās šāda nekrietna doma: ”Septītais gads, parādu atlaišanas gads,* jau tuvojas.”+ Neesiet skopi pret savu trūcīgo brāli un nelaidiet viņu prom tukšā! Viņš tad varētu sūdzēties par jums Jehovam, un jūs būtu vainojami grēkā.+
10 Dodiet viņam labprāt,+ nevis negribīgi — tad Jehova, jūsu Dievs, jūs svētīs visos jūsu darbos un pūlēs.+
11 Tajā zemē vienmēr būs trūcīgie,+ tāpēc es piekodinu: ”Esiet dāsni pret nelaimē un trūkumā nonākušajiem brāļiem.”+
12 Ja jūs būsiet nopirkuši kādu no tautiešiem, ebreju vai ebrejieti, un viņš jums būs kalpojis sešus gadus, tad septītajā gadā atlaidiet viņu brīvībā.+
13 Un, kad jūs viņu atlaižat brīvībā, nesūtiet viņu prom tukšā.
14 Dāsni piešķiriet viņam kaut ko no sava ganāmpulka, no sava kuļamklona un no savas vīna un eļļas spiedes. Jūsu Dievs Jehova jūs būs svētījis, tāpēc dalieties ar savu brāli.
15 Atcerieties, ka jūs bijāt vergi Ēģiptē un ka Jehova, jūsu Dievs, jūs atbrīvoja. Tāpēc es jums tagad pavēlu tā rīkoties.
16 Bet, ja šis kalps saimniekam saka: ”Es negribu tevi atstāt!”, jo viņš mīl saimnieku un tā saimi un viņam pie tā ir labi klājies,+
17 tad lai saimnieks paņem īlenu un pret durvīm caurdur kalpa ausi. Tad šis kalps paliks pie saimnieka visu mūžu. Tāpat dariet ar savu kalponi.
18 Nesūkstieties, ka jums jāatlaiž kalps brīvībā un viņš jūs atstāj, jo viņa kalpošana sešu gadu laikā jums ir ienesusi divreiz vairāk nekā algādža darbs un Jehova, jūsu Dievs, jūs it visā ir svētījis.
19 Visus pirmdzimtos tēviņus, kas dzimuši jūsu liellopiem un sīklopiem, veltījiet Jehovam, savam Dievam.+ Nedariet nekādu darbu ar liellopu pirmdzimtajiem un necērpiet sīklopu pirmdzimtos.
20 Jums un jūsu saimei tie jāēd Jehovas, sava Dieva, priekšā gadu no gada tajā vietā, ko Jehova izraudzīsies.+
21 Bet, ja tiem ir kāda vaina — ja tie ir klibi, akli vai tiem ir kāds cits nopietns trūkums —, jūs tos nedrīkstat upurēt Jehovam, savam Dievam.+
22 Ēdiet tos savās pilsētās. Tāpat kā gazeles vai brieža gaļu, arī šo gaļu var ēst kā netīrais, tā tīrais.+
23 Bet asinis jūs nedrīkstat ēst+ — izlejiet tās zemē kā ūdeni.+
