5. Mozus 18:1—22
18 Priesteriem, Levija pēcnācējiem, un visai Levija ciltij netiks piešķirta nekāda daļa un mantojums līdz ar visiem izraēliešiem. Lai tie ēd gaļu no uguns upuriem Jehovam — no viņa daļas.+
2 Lai viņiem nav mantojuma savu brāļu vidū. Jehova ir viņu mantojums, kā viņš tiem ir sacījis.
3 Lūk, kas priesteriem pienākas no tautas: ja kāds upurē bulli vai aitu, tad dzīvnieka plecs, žokļi un kuņģis ir jādod priesterim.
4 Jums jādod viņam arī labība, jauns vīns un eļļa no jūsu pirmās ražas, kā arī pirmais savu sīklopu cirpums,+
5 jo no visām jūsu ciltīm Jehova, jūsu Dievs, ir izraudzījies Leviju un viņa dēlus, lai tie pastāvīgi kalpotu Jehovas vārdā.+
6 Bet, ja levīts, kas dzīvo vienā no izraēliešu pilsētām,+ vēlas pārcelties uz vietu, ko Jehova ir izraudzījies*,+
7 tad viņš var tur kalpot Jehovas, sava Dieva, vārdā, tāpat kā to dara visi viņa brāļi, levīti, kas kalpo Jehovas priekšā.+
8 Papildus tam, ko viņš ir ieguvis, pārdodot savu tēvu īpašumu, lai viņam tiek tāda pati uztura daļa kā tiem.+
9 Kad jūs nonāksiet zemē, ko jums dod jūsu Dievs Jehova, tad nepārņemiet turienes tautu pretīgās paražas.+
10 Lai jūsu vidū nav neviena, kas upurē savu dēlu vai meitu ugunī*,+ neviena zīlnieka,+ zintnieka,+ neviena, kas pareģo pēc zīmēm,+ bur,+
11 uzliek lāstus, vēršas pie garu izsaucējiem+ vai gaišreģiem,+ un neviena, kas izvaicā mirušos.+
12 Ikviens, kas to dara, ir pretīgs Jehovam, un šo pretīgo paražu dēļ Jehova, jūsu Dievs, šīs tautas izdzen, jums tuvojoties.
13 Esiet nevainojami Jehovas, sava Dieva, priekšā!+
14 Tautas, kuru zemi jūs ieņemat, uzklausa burvjus+ un zīlniekus,+ bet Jehova, jūsu Dievs, neko tādu jums nav ļāvis darīt.
15 Jehova, jūsu Dievs, no jūsu brāļiem jums iecels tādu pravieti kā es. Klausiet viņam!+
16 Tieši to jau jūs prasījāt Jehovam, savam Dievam, Horebā tajā dienā, kad tauta bija sapulcināta.+ Toreiz jūs teicāt: ”Lai mums vairs nav jādzird Jehovas, mūsu Dieva, balss un jāredz šī lielā uguns, citādi mēs mirsim!”+
17 Tad Jehova man sacīja: ”Viņiem taisnība.
18 Es no viņu brāļiem iecelšu tādu pravieti kā tu,+ es likšu savus vārdus viņa mutē,+ un viņš tiem pavēstīs visu, ko es viņam likšu.+
19 Ja kāds neklausīs tam, ko viņš runās manā vārdā, es šo cilvēku saukšu pie atbildības.+
20 Ja kāds pravietis uzdrīkstēsies runāt manā vārdā kaut ko tādu, ko es viņam neesmu licis, vai runās citu dievu vārdā, šim pravietim jāmirst.+
21 Taču varbūt jūs domāsiet: ”Kā lai mēs zinām, ka Jehova to nav teicis?”
22 Ja pravietis runā Jehovas vārdā, bet teiktais nepiepildās un neīstenojas, tad Jehova to nav teicis. Pravietis ir runājis savā pašpaļāvībā, nebīstieties no viņa!”
