5. Mozus 19:1—21
19 Kad jūsu Dievs Jehova iznīcinās tautas, kuru zemi jums dod jūsu Dievs Jehova, kad jūs tās būsiet uzveikuši un apmetušies viņu pilsētās un viņu namos,+
2 tad zemē, ko jūsu Dievs Jehova jums dod īpašumā, izraugieties trīs pilsētas.+
3 Sadaliet zemi, ko jūsu Dievs Jehova jums dod īpašumā, trīs daļās un uzturiet labā kārtībā ceļus, lai ikviens, kas kādu ir nogalinājis, varētu bēgt uz vienu no šīm pilsētām.
4 Cilvēks, kas kādu ir nogalinājis, var bēgt uz vienu no šīm pilsētām un palikt dzīvs, ja viņš savu tuvāko ir nonāvējis bez nodoma un nav to ienīdis.+
5 Piemēram, ja viņš ar savu tuvāko dodas uz mežu pēc malkas un atvēzējas, lai cirstu koku, bet cirvis nomūk no kāta un trāpa tuvākajam, tā ka tas mirst, tad cilvēkam, kas ir nogalinājis savu tuvāko, jābēg uz kādu no šīm pilsētām, lai viņš paliktu dzīvs.+
6 Ja ceļš līdz pilsētai būtu pārāk tāls, tad asinsatriebējs,+ dusmu karstumā dzīdamies pakaļ tam, kurš kādu ir nogalinājis, varētu to panākt un nonāvēt. Taču šis cilvēks nav pelnījis nāvi, jo savu tuvāko nebija ienīdis.+
7 Tāpēc es jums lieku izraudzīties trīs pilsētas.
8 Kad Jehova, jūsu Dievs, būs paplašinājis jūsu robežas, kā viņš ir zvērējis jūsu tēviem,+ un būs devis jums visu to zemi, ko viņš jūsu tēviem ir solījis dot+
9 (ja vien jūs ievērosiet visus likumus, ko es jums šodien dodu, proti, mīlēsiet Jehovu, savu Dievu, un vienmēr staigāsiet viņa ceļus),+ tad pievienojiet šīm trim pilsētām vēl trīs.+
10 Tad zemē, ko jūsu Dievs Jehova jums dod īpašumā, netiks izlietas nevainīgas asinis+ un jūs nebūsiet vainīgi asinsizliešanā.+
11 Bet, ja cilvēks ir ienīdis savu tuvāko,+ tam uzglūnējis, uzbrucis un to ievainojis, tā ka tas mirst, un ir aizbēdzis uz vienu no šīm pilsētām,
12 tad lai viņa pilsētas vecākie liek viņu atvest no turienes un lai viņu nodod asinsatriebējam. Viņam jāmirst!+
13 Lai jums nav viņa žēl! Atbrīvojiet Izraēlu no vainas par nevainīga cilvēka nogalināšanu,+ tad jums labi klāsies.
14 Kad jūs būsiet saņēmuši savu mantojumu zemē, ko jums dod jūsu Dievs Jehova, nepārceliet savu kaimiņu robežas,+ ko ir nosprauduši jūsu tēvi.
15 Ar vienu liecinieku nepietiek, lai kādu atzītu par vainīgu pārkāpumā vai grēkā.+ Lai pierādītu vainu, ir vajadzīgi divi vai trīs liecinieki.+
16 Ja ļaunprātīgs liecinieks liecina pret kādu un to apsūdz kādā nodarījumā,+
17 tad lai abi, kuru starpā ir strīds, nostājas Jehovas priekšā — lai nostājas priesteru un tiesnešu priekšā, kuri tajā laikā būs amatā.+
18 Tiesneši lai pamatīgi izpēta lietu,+ un, ja atklājas, ka liecinieks ir melojis un devis nepatiesu liecību pret savu brāli,
19 tad nodariet viņam to, ko viņš bija gribējis nodarīt savam brālim.+ Iznīdējiet ļaunumu no sava vidus!+
20 Pārējie to dzirdēs un izbīsies, un neviens jūsu vidū vairs nedarīs neko tik ļaunu.+
21 Lai jums nav viņa žēl:+ dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju!+
