5. Mozus 2:1—37
2 Tad, kā Jehova man bija licis, mēs devāmies prom un gājām uz tuksnesi pa ceļu, kas ved uz Sarkano jūru,+ un mēs ilgu laiku klejojām ap Seīra kalniem.
2 Visbeidzot Jehova man sacīja:
3 ”Jūs jau ilgi esat klejojuši ap šiem kalniem. Tagad dodieties uz ziemeļiem.
4 Pavēli ļaudīm: ”Ejiet gar Seīru,+ gar jūsu brāļu, Ēsava pēcnācēju,+ zemi! Viņi no jums bīsies,+ bet sargieties —
5 nekarojiet ar viņiem, jo es jums nedošu no viņu zemes ne pēdu; Seīra kalnus es esmu devis par īpašumu Ēsavam.+
6 Pērciet no viņiem pārtiku un maksājiet par ūdeni, ko jūs dzersiet!+
7 Jehova, jūsu Dievs, jūs ir svētījis it visā, ko darījāt. Viņš ir vērojis jūsu klejojumus pa šo lielo tuksnesi. Visus četrdesmit gadus Jehova, jūsu Dievs, ir bijis ar jums un jums nekā nav trūcis.””+
8 Tā mēs pagājām garām mūsu brāļiem, Ēsava pēcnācējiem,+ kas mīt Seīrā, turēdamies pa gabalu no Aravas ceļa, no Ēlatas un Ecjon-Geberas.+
Pēc tam mēs pagriezāmies un gājām pa ceļu, kas ved uz Moāba tuksnesi.+
9 Tad Jehova man teica: ”Nenaidojieties un nekarojiet ar moābiešiem, jo es jums nedošu par īpašumu neko no viņu zemes. Āru* es esmu devis par īpašumu Lata pēcnācējiem.+
10 (Agrāk tur dzīvoja emieši,+ liela un stipra tauta. Viņi bija gara auguma, tāpat kā anākieši.
11 Arī refajieši+ bija līdzīgi anākiešiem,+ un moābieši viņus sauca par emiešiem.
12 Iepriekš Seīrā dzīvoja horieši,+ bet Ēsava pēcnācēji ieņēma viņu zemi, viņus pašus iznīcināja un apmetās tur uz dzīvi.+ To pašu izraēlieši darīs zemē, kas viņiem piešķirta īpašumā un ko Jehova viņiem dos.)
13 Tagad celieties un šķērsojiet Zeredas ieleju!” Un mēs šķērsojām Zeredas ieleju.+
14 Kopš tā laika, kad mēs aizgājām no Kadeš-Barneas, līdz dienai, kad mēs šķērsojām Zeredas ieleju, pagāja trīsdesmit astoņi gadi. Tikmēr visi tās paaudzes karotāji bija nomiruši, kā Jehova viņiem bija zvērējis.+
15 Jehovas roka vērsās pret tiem, un viņš tos iznīdēja, tā ka nepalika dzīvs neviens pats.+
16 Kad visi šie karotāji bija nomiruši,+
17 Jehova man teica:
18 ”Šodien jūs šķērsosiet Moāba zemi, tas ir, Āru.
19 Kad būsiet nonākuši amoniešu tuvumā, nenaidojieties un nekarojiet ar viņiem, jo es jums nedošu par īpašumu neko no amoniešu zemes. To es esmu devis par īpašumu Lata pēcnācējiem.+
20 Šo zemi dēvē arī par refajiešu+ zemi. (Agrāk tur dzīvoja refajieši, un amonieši tos sauca par zamzumiešiem.
21 Tā bija liela un stipra tauta; viņi bija gara auguma, tāpat kā anākieši.+ Bet Jehova viņus sakāva, tāpēc amonieši tos varēja izdzīt un paši tur apmesties uz dzīvi.
22 To pašu viņš paveica Ēsava pēcnācēju labā, kuri tagad dzīvo Seīrā,+ — viņš sakāva horiešus,+ tāpēc Ēsava pēcnācēji tos varēja izdzīt, un viņi tur dzīvo līdz pat šai dienai.
23 Savukārt aviešus, kas dzīvoja ciemos līdz pat Gazai,+ iznīcināja kaftorieši,+ kas ieradās no Kaftoras* un apmetās viņu vietā.)
24 Celieties un dodieties pāri Arnonas ielejai!+ Es esmu nodevis jūsu varā amoriešu ķēniņu Sīhonu,+ kas valda Hešbonā. Sāciet iekarot viņa zemi!
25 No šīs dienas es visām tautām zemes virsū* iedvesīšu šausmas un bailes no jums. Izdzirdējušas par jums, tās trīcēs un drebēs.”+
26 Tad no Kedēmotas+ tuksneša es sūtīju pie Hešbonas ķēniņa Sīhona ziņnešus ar šādu miermīlīgu lūgumu:+
27 ”Ļauj mums šķērsot tavu zemi! Mēs iesim pa ceļu un nenogriezīsimies ne pa labi, ne pa kreisi.+
28 Par pārtiku un ūdeni mēs tev maksāsim, tikai ļauj mums doties cauri tavai zemei,
29 kā mums ļāva Ēsava pēcnācēji, kas dzīvo Seīrā, un moābieši, kas mīt Ārā. Tad mēs pāriesim pāri Jordānai un nonāksim zemē, ko mums dod mūsu Dievs Jehova.”
30 Bet Hešbonas ķēniņš Sīhons mums to liedza, jo Jehova, jūsu Dievs, ļāva viņam ietiepties+ un nocietināt savu sirdi, lai viņu nodotu jūsu rokās, kā tas arī notika.+
31 Tad Jehova man teica: ”Es nododu Sīhonu un viņa zemi jums. Sāciet šo zemi ieņemt.”+
32 Kad Sīhons ar visu savu karaspēku pie Jahacas mums uzbruka,+
33 Jehova, mūsu Dievs, viņu nodeva mūsu varā, tā ka mēs sakāvām viņu, viņa dēlus un visu viņa karaspēku.
34 Mēs ieņēmām viņa pilsētas un tās pilnībā iznīcinājām līdz ar visiem iedzīvotājiem — vīriešiem, sievietēm un bērniem. Mēs neatstājām dzīvu nevienu pašu.+
35 Sev mēs paņēmām tikai lopus un laupījumu, ko ieguvām iekarotajās pilsētās.
36 No Aroēras,+ kas atrodas Arnonas ielejas malā, un no pilsētas, kas ir ielejā, līdz pat Gileādai nebija tādas pilsētas, ko mēs nebūtu varējuši ieņemt. Jehova, mūsu Dievs, tās visas nodeva mūsu varā.+
37 Bet amoniešu zemei mēs netuvojāmies.+ Mēs negājām uz Jabokas ieleju,+ kalnienes pilsētām un pārējām vietām, uz kurām Jehova, mūsu Dievs, bija aizliedzis doties.
