5. Mozus 29:1—29
29 Šie ir tā līguma vārdi, kuru Jehova Mozum lika slēgt ar izraēliešiem Moāba zemē papildus līgumam, ko viņš ar tiem bija noslēdzis Horebā.+
2 Mozus sasauca kopā izraēliešus un tiem teica: ”Jūs esat redzējuši visu, ko Jehova Ēģiptē jūsu acu priekšā izdarīja ar faraonu, viņa kalpiem un visu viņa zemi,+ —
3 iespaidīgos spriedumus, kas tika īstenoti, jums redzot, lielās zīmes un brīnumus.+
4 Bet Jehova jums līdz pat šai dienai nav devis sirdi, kas saprastu, acis, kas redzētu, un ausis, kas dzirdētu.+
5 ”Kad es jūs četrdesmit gadus vedu pa tuksnesi,+ jūsu drēbes un sandales nenovalkājās.+
6 Jūs neēdāt maizi un nedzērāt ne vīnu, ne citus reibinošus dzērienus. Tas viss notika, lai jūs saprastu, ka es esmu Jehova, jūsu Dievs.”
7 Kad jūs nonācāt šajā vietā, Hešbonas ķēniņš Sīhons+ un Basanas ķēniņš Ogs+ nāca ar mums karot. Bet mēs viņus sakāvām.+
8 Mēs viņiem atņēmām zemi un nodevām to īpašumā rūbeniešiem, gadiešiem un pusei Manases cilts.+
9 Tad nu pildiet šī līguma vārdus un tiem paklausiet, un viss, ko jūs darīsiet, labi izdosies.+
10 Jūs visi šodien stāvat sava Dieva Jehovas priekšā: cilšu galvas, vecākie, priekšnieki, visi Izraēla vīri,
11 jūsu bērni un sievas,+ kā arī ienācēji,+ kas ir jūsu nometnē, — no malkas cirtēja līdz ūdens smēlējam.
12 Jūs esat šeit, lai slēgtu ar Jehovu, savu Dievu, līgumu, ko viņš apstiprina ar zvērestu. Šo līgumu Jehova, jūsu Dievs, šodien ar jums slēdz,+
13 lai jūs padarītu par savu tautu+ un lai viņš būtu jūsu Dievs,+ kā viņš jums ir solījis un kā viņš ir zvērējis jūsu tēviem — Ābrahāmam,+ Īzakam+ un Jēkabam.+
14 Šo līgumu, kas tiek apstiprināts ar zvērestu, es slēdzu ne jau ar jums vien —
15 es to slēdzu gan ar tiem, kas te stāv Jehovas, mūsu Dieva, priekšā, gan ar tiem, kuru vēl nav.
16 (Jo jūs labi zināt, kā mums klājās Ēģiptē un kā mēs gājām cauri citu tautu zemēm.+ Ejot tām cauri,
17 jūs redzējāt viņu riebīgos tēlus+ un pretīgos koka, akmens, sudraba un zelta elkus*.)
18 Pielūkojiet, lai jūsu starpā nav ne vīrieša, ne sievietes, ne dzimtas, ne cilts, kas sirdī novērstos no Jehovas, mūsu Dieva, un gribētu kalpot citu tautu dieviem,+ — lai jūsu starpā nav saknes, no kuras izaug indīgs un rūgts auglis!+
19 Bet, ja kāds, kas dzird šī zvēresta vārdus, lepni prāto: ”Man klāsies labi, kaut arī es darīšu tikai to, ko kāro mana sirds,” — tā postīdams visu* savā ceļā,
20 Jehova tam nepiedos+ un to skars Jehovas dusmu versme. Pār šādu cilvēku nāks visi šajā grāmatā rakstītie lāsti,+ un Jehova izdzēsīs viņa vārdu zemes virsū*.
21 Jehova viņu nošķirs no visām Izraēla ciltīm un uzsūtīs viņam nelaimi — visus līgumā minētos lāstus, kas rakstīti šajā bauslības grāmatā.
22 Kad nākamā paaudze, jūsu dēli, un svešzemnieki, kas būs nākuši no tālas zemes, redzēs postu un nelaimes, kādas Jehova būs sūtījis pār šo zemi,
23 kad viņi redzēs, ka visu zemi ir izpostījis sērs, sāls un uguns, ka tā ir palikusi neapsēta, tajā nekas neizdīgst un neizaug un ka tā līdzinās Sodomai un Gomorai,+ Admai un Ceboīmai,+ ko Jehova iznīcināja savās dusmās un niknumā,
24 tad viņi un visas tautas vaicās: ”Kāpēc Jehova tā ir darījis šai zemei?+ Kāpēc ir uzliesmojušas viņa bargās dusmas?”
25 Tad visiem šiem ļaudīm atbildēs: ”Tāpēc, ka viņi novērsās no līguma,+ ko Jehova, viņu tēvu Dievs, ar viņiem slēdza, kad izveda viņus no Ēģiptes.+
26 Viņi sāka kalpot un zemoties citiem dieviem — dieviem, ko viņi nebija pazinuši un ko Dievs viņiem nebija ļāvis pielūgt.+
27 Tad Jehova iedegās dusmās pret šo zemi un lika pār to nākt visiem šajā grāmatā rakstītajiem lāstiem.+
28 Tāpēc Jehova savās dusmās, niknumā un lielajā sašutumā tos izplēsa no viņu zemes+ un aiztrieca uz citu zemi, kur tie ir tagad.”+
29 Viss apslēptais ir zināms mūsu Dievam Jehovam,+ bet atklātais ir uzticēts mums un mūsu pēcnācējiem uz mūžiem, lai mēs pildītu šīs bauslības vārdus.+
