5. Mozus 31:1—30

  • Mozum drīz jāmirst (1—​8)

  • Bauslība jālasa priekšā tautai (9—​13)

  • Par vadītāju tiek iecelts Jozua (14, 15)

  • Tiek paredzēts, ka izraēlieši būs dumpīgi (16—​30)

    • Dziesma, kas jāmāca izraēliešiem (19, 22, 30)

31  Pēc tam Mozus, nostājies visu izraēliešu priekšā, teica:  ”Man jau ir simt divdesmit gadu.+ Es vairs nevaru jūs vadīt, jo Jehova man ir teicis: ”Tu neiesi pāri Jordānai.”+  Jūsu Dievs Jehova jums ies pa priekšu, viņš pats iznīcinās šīs tautas, un jūs ieņemsiet šo tautu zemi.+ Pāri upei jūs vedīs Jozua,+ kā Jehova ir teicis.  Jehova ar šīm tautām darīs tā, kā viņš darīja ar amoriešu ķēniņiem Sīhonu+ un Ogu+ un to zemi, kad viņš tos iznīcināja.+  Jehova tās nodos jūsu varā — rīkojieties ar tām, kā ir teikts likumos, ko es jums esmu devis.+  Esiet drosmīgi un stipri!+ Neizbīstieties un nedrebiet to priekšā,+ jo Jehova, jūsu Dievs, iet kopā ar jums. Viņš jūs neatstās un nepametīs.”+  Tad Mozus pasauca Jozuu un visa Izraēla priekšā tam teica: ”Esi drosmīgs un stiprs,+ jo tu šos ļaudis ievedīsi zemē, ko Jehova viņiem dos, kā ir zvērējis viņu tēviem, un tu to piešķirsi viņiem īpašumā.+  Jehova ies tev pa priekšu, un viņš būs ar tevi,+ viņš tevi neatstās un nepametīs. Neizbīsties un nebaidies!”+  Tad Mozus uzrakstīja šo bauslību+ un iedeva to priesteriem, Levija pēcnācējiem, kuri nesa Jehovas līguma šķirstu, un visiem izraēliešu vecākajiem. 10  Mozus tiem pavēlēja: ”Katrā septītajā gadā, tas ir, parādu atlaišanas gadā,* noteiktajā laikā+ — Būdiņu svētkos+ —, 11  kad viss Izraēls nāks Jehovas, jūsu Dieva, priekšā+ tajā vietā, ko viņš izraudzīsies, lasiet šo bauslību, lai viss Izraēls to dzird.+ 12  Sapulciniet visus ļaudis+ — vīriešus, sievietes, bērnus un ienācējus, kas mīt jūsu pilsētās —, lai tie klausītos un mācītos par jūsu Dievu Jehovu, bītos viņu un cītīgi pildītu visus šīs bauslības vārdus. 13  Tad viņu bērni, kas vēl nezina bauslību, klausīsies+ un mācīsies bīties Jehovu, jūsu Dievu, kamēr vien tauta dzīvos zemē, kas ir viņpus Jordānas un ko jūs ejat iemantot.”+ 14  Pēc tam Jehova sacīja Mozum: ”Tuvu ir laiks, kad tev jāmirst.+ Pasauc Jozuu, un ejiet uz saiešanas telti, lai es viņu ieceļu par vadītāju!”+ Un Mozus un Jozua aizgāja uz saiešanas telti. 15  Tad Jehova parādījās pie telts mākoņu stabā, un mākoņu stabs nostājās pie telts ieejas.+ 16  Jehova teica Mozum: ”Drīz tu mirsi*, un šie ļaudis zemē, uz kuru tie dodas, sāks pielūgt apkārtējo tautu dievus*.+ Tie mani atstās+ un lauzīs līgumu, ko es ar tiem esmu slēdzis.+ 17  Tad es iedegšos pret tiem dusmās,+ tos atstāšu+ un novērsīšos no tiem,+ un galu galā tie tiks aprīti. Kad tie pieredzēs daudz nelaimju un bēdu,+ tie sacīs: ”Vai gan mēs nepieredzam šīs nelaimes tāpēc, ka mūsu Dieva nav mūsu vidū?”+ 18  Bet arī tad es tos neuzlūkošu visa tā ļaunuma dēļ, ko tie ir darījuši, pievērsdamies citiem dieviem.+ 19  Uzrakstiet dziesmu+ un iemāciet to izraēliešiem.+ Lieciet viņiem to iegaumēt, lai šī dziesma būtu mana lieciniece pret Izraēla tautu.+ 20  Kad es viņus ievedīšu zemē, par kuru es zvērēju viņu tēviem,+ — zemē, kur plūst piens un medus,+ — un viņi ēdīs līdz sātam un dzīvos bez bēdu,+ tad viņi pievērsīsies citiem dieviem un kalpos tiem, mani necienīs un lauzīs ar mani noslēgto līgumu.+ 21  Kad tie pieredzēs daudz nelaimju un bēdu,+ šī dziesma liecinās pret viņiem (viņu pēcnācēji nedrīkst to aizmirst), jo es zinu, pēc kā jau tagad tiecas viņu sirds,+ kaut gan es vēl neesmu viņus ievedis zemē, par kuru esmu viņiem zvērējis.” 22  Tajā dienā Mozus uzrakstīja dziesmu un mācīja to izraēliešiem. 23  Viņš* iecēla Jozuu,+ Nūna dēlu, par vadītāju un sacīja: ”Esi drosmīgs un stiprs,+ jo tu ievedīsi izraēliešus zemē, ko es viņiem esmu zvērējis dot,+ un es būšu ar tevi.” 24  Kad Mozus bija pabeidzis rakstīt grāmatā visus bauslības vārdus,+ 25  viņš pavēlēja levītiem, kam bija uzticēts nest Jehovas līguma šķirstu: 26  ”Ņemiet šo bauslības grāmatu+ un nolieciet to līdzās sava Dieva Jehovas līguma šķirstam.+ Tā liecinās pret jums, izraēlieši. 27  Es taču zinu, ka jūs esat dumpīgi+ un stūrgalvīgi.+ Ja jūs tā dumpojaties pret Jehovu, kamēr es vēl esmu jūsu vidū, kas gan būs pēc manas nāves! 28  Sapulciniet pie manis visus jūsu cilšu vecākos un jūsu priekšniekus, un es tiem sacīšu šos vārdus un piesaukšu debesis un zemi par lieciniekiem pret tiem.+ 29  Es zinu, ka pēc manas nāves jūs rīkosieties nekrietni+ un novērsīsieties no ceļa, ko es jums liku iet. Beigās pār jums nāks nelaimes,+ jo jūs darīsiet to, kas Jehovam nepatīk, viņu sadusmodami ar saviem darbiem.” 30  Tad Mozus visa izraēliešu pulka priekšā runāja visus dziesmas vārdus:+

Zemsvītras piezīmes

Vai ”atbrīvošanas gadā”.
Vai ”nodoties garīgai netiklībai ar svešiem dieviem”.
Burt. ”apgulsies pie saviem tēviem”.
Acīmredzot Dievs.