5. Mozus 34:1—12
34 Tad Mozus no Moābas klajumiem uzkāpa Nebo kalnā,+ Pisgas virsotnē,+ kas ir pretī Jērikai.+ Un Jehova viņam parādīja visu to zemi — zemi, kas pletās no Gileādas līdz Danai,+
2 visu Naftaļa, Efraima un Manases zemi un visu Jūdas zemi līdz rietumu jūrai*,+
3 Negevu+ un Jordānas līdzenumu+ līdz pat Coarai,+ arī Jērikas, palmu pilsētas, ieleju.
4 Jehova viņam teica: ”Šī ir zeme, par kuru es esmu zvērējis Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam: ”Es to došu taviem pēcnācējiem.”+ Es tev esmu ļāvis to skatīt savām acīm, bet ieiet tu tajā neieiesi.”+
5 Pēc tam Jehovas kalps Mozus nomira Moāba zemē, kā Jehova bija teicis.+
6 Viņš* apglabāja Mozu Moāba zemē, ielejā iepretī Bēt-Peorai, un līdz pat šai dienai neviens nezina, kur atrodas viņa kaps.+
7 Kad Mozus nomira, viņam bija simt divdesmit gadu.+ Viņa acis nebija satumsušas, un spēks viņu nebija atstājis.
8 Izraēlieši apraudāja Mozu Moābas klajumos trīsdesmit dienas.+ Tad sēru laiks, kad apraudāja Mozu, bija galā.
9 Jozua, Nūna dēls, bija pilns gudrības*, jo Mozus bija uzlicis viņam rokas;+ izraēlieši viņam klausīja un darīja, kā Jehova Mozum bija licis.+
10 Bet Izraēlā nekad vairs nav bijis tāda pravieša kā Mozus,+ kas Jehovam bija tik ļoti tuvs,+ —
11 tāda, kurš būtu darījis visas tās zīmes un brīnumus, kādus Jehova Mozum bija licis rādīt Ēģiptē faraonam un visiem tā kalpiem, un visai tā zemei,+
12 un kuram būtu bijusi tik stipra roka un tik iespaidīgs spēks, kādu Mozus ļāva skatīt visam Izraēlam.+
