5. Mozus 5:1—33
5 Tad Mozus sasauca visu Izraēlu un teica: ”Klausies, Izraēl, norādījumus un priekšrakstus, ko es šodien daru zināmus! Mācieties tos un cītīgi ievērojiet.
2 Jehova, mūsu Dievs, Horebā noslēdza ar mums līgumu.+
3 Jehova noslēdza šo līgumu nevis ar mūsu tēviem, bet ar mums — visiem, kas šodien esam šeit.
4 Vaigu vaigā Jehova runāja ar jums kalnā no uguns.+
5 Toreiz es stāvēju starp Jehovu un jums,+ lai pavēstītu jums Jehovas vārdus, jo jūs baidījāties no uguns un nekāpāt kalnā.+ Viņš teica:
6 ”Es esmu Jehova, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes, no verdzības zemes.+
7 Lai tev nav citu dievu bez manis!+
8 Netaisi sev izcirstus tēlus,+ ne citus atveidus, kas līdzinātos jebkam debesīs, uz zemes vai ūdenī.
9 Nezemojies un nekalpo tiem,+ jo es, Jehova, tavs Dievs, esmu Dievs, kas prasa pilnīgu uzticību*,+ kas tiem, kuri mani ienīst, bērnus soda par tēvu grēkiem līdz trešajai un ceturtajai paaudzei,+
10 bet kas izturas ar uzticīgu mīlestību līdz tūkstošajai paaudzei pret tiem, kuri mani mīl un pilda manus likumus.
11 Nelieto Jehovas, sava Dieva, vārdu necienīgi,+ jo nevienu, kas necienīgi lieto viņa vārdu, Jehova neatstās nesodītu.+
12 Ievēro sabata dienu — lai tā tev ir svēta, kā tavs Dievs Jehova tev ir pavēlējis.+
13 Sešas dienas strādā un dari visus savus darbus,+
14 bet septītā diena ir tava Dieva Jehovas sabats.+ Tad tu nedrīksti darīt nekādus darbus+ — ne tu pats, ne tavs dēls, ne tava meita, ne tavs vergs, ne tava verdzene, ne tavs vērsis, ne tavs ēzelis, ne kāds cits no taviem mājlopiem, ne arī ienācējs, kas mīt tavā pilsētā*.+ Lai tavs vergs un tava verdzene atpūšas tāpat kā tu.+
15 Atceries, ka tu biji vergs Ēģiptē un ka Jehova, tavs Dievs, izveda tevi no turienes ar stipru un varenu roku.+ Tāpēc Jehova, tavs Dievs, tev ir pavēlējis ievērot sabata dienu.
16 Godā savu tēvu un māti,+ kā Jehova, tavs Dievs, tev ir licis, lai tu ilgi dzīvotu un tev labi klātos zemē, ko Jehova, tavs Dievs, tev dod.+
17 Nenogalini!*+
18 Nepārkāp laulību!+
19 Nezodz!+
20 Nedod nepatiesu liecību pret savu tuvāko!+
21 Neiekāro sava tuvākā sievu!+ Neiekāro sava tuvākā namu, ne viņa lauku, ne viņa vergu, ne verdzeni, ne viņa vērsi, ne ēzeli, ne arī ko citu, kas pieder tavam tuvākajam.”+
22 Šos baušļus* Jehova jums deva, kad viņš skaļā balsī uzrunāja visu tautu kalnā no uguns, no mākoņa un biezas tumsas,+ un neko vairāk viņš nepiebilda. Viņš tos uzrakstīja uz divām akmens plāksnēm un iedeva tās man.+
23 Kad jūs izdzirdējāt balsi, kas skanēja no tumsas (bet kalns tikmēr dega liesmās),+ jūs, cilšu galvas un vecākie, pienācāt pie manis
24 un teicāt: ”Jehova, mūsu Dievs, mums ir atklājis savu godu un diženumu, un mēs esam dzirdējuši no uguns atskanam viņa balsi.+ Šodien mēs esam redzējuši, ka cilvēks var palikt dzīvs, kad ar to ir runājis Dievs.+
25 Bet šī lielā uguns mūs var aprīt. Mēs negribam mirt! Ja mēs vēlreiz dzirdēsim mūsu Dieva Jehovas balsi, mēs tiešām mirsim.
26 Kurš gan no cilvēkiem ir dzirdējis dzīvā Dieva balsi atskanam no uguns (kā esam dzirdējuši mēs) un palicis dzīvs?
27 Labāk ej tu un klausies, ko mūsu Dievs Jehova saka, un tad izstāsti mums visu, ko mūsu Dievs Jehova tev būs teicis, bet mēs klausīsimies un visu pildīsim.”+
28 Jehova dzirdēja, ko jūs man teicāt, un Jehova man sacīja: ”Es esmu dzirdējis, ko šie ļaudis tev teica, un viņiem ir taisnība.+
29 Kaut viņu sirds vienmēr būtu noskaņota mani bīties+ un pildīt visus manus likumus!+ Tad viņiem un viņu bērniem labi klātos mūžīgi.+
30 Ej un saki viņiem: ”Atgriezieties savās teltīs!”
31 Bet tu paliec šeit ar mani, un es tev pavēstīšu likumus, norādījumus un priekšrakstus, kas tev viņiem jāmāca. Tie viņiem būs jāievēro zemē, ko es viņiem dodu par īpašumu.”
32 Dariet tieši tā, kā jūsu Dievs Jehova jums ir pavēlējis.+ Nenovirzieties ne pa labi, ne pa kreisi!+
33 Staigājiet to ceļu, ko jūsu Dievs Jehova jums ir licis iet,+ tad jūs dzīvosiet, jums labi klāsies un jūs ilgi paliksiet zemē, ko iegūsiet īpašumā.+
