Apustuļu darbi 1:1—26

1  Pirmajā grāmatā, Teofil, es aprakstīju visu, ko Jēzus darīja un mācīja no sākuma+  līdz tai dienai, kad viņš tika uzņemts debesīs.+ Pirms tam viņš svētajā garā deva norādījumus apustuļiem, ko bija izraudzījies.+  Pēc savām ciešanām viņš tiem parādījās, daudzkārt pārliecinoši pierādīdams, ka ir dzīvs.+ Tie viņu redzēja četrdesmit dienas, un viņš tiem stāstīja par Dieva valstību.+  Tiekoties ar tiem, Jēzus pavēlēja: ”Neaizejiet no Jeruzālemes,+ bet gaidiet to, ko Tēvs ir apsolījis+ un par ko esat dzirdējuši no manis,  jo Jānis gan kristīja ūdenī, bet jūs drīz tiksiet kristīti ar svēto garu.”+  Kad viņi bija sapulcējušies, tie viņam jautāja: ”Kungs, vai tu jau tagad atjaunosi Izraēlam valsti?”+  Viņš atbildēja: ”Jums nav jāzina laiki un laikposmi, ko Tēvs ir atstājis savā ziņā.+  Bet jūs saņemsiet spēku, kad pār jums nāks svētais gars,+ un jūs būsiet mani liecinieki+ Jeruzālemē,+ visā Jūdejā un Samarijā+ un līdz pat tālākajiem zemes nostūriem*.”+  Pēc šiem vārdiem Jēzus viņu acu priekšā sāka celties augšup, un mākonis viņu apslēpa skatienam.+ 10  Jēzum dodoties prom, tie lūkojās debesīs, un pēkšņi tiem blakus nostājās divi vīri baltās drēbēs+ 11  un sacīja: ”Galilejieši, kāpēc jūs stāvat un raugāties debesīs? Šis Jēzus, kas no jums tika paņemts debesīs, nāks tādā pašā veidā, kā jūs redzējāt viņu aizejam debesīs.” 12  Tad viņi atgriezās Jeruzālemē+ no Olīvkalna*, kas atrodas tikai sabata gājiena attālumā* no Jeruzālemes. 13  Pārradušies viņi uzkāpa augšistabā, kur mēdza uzturēties. Tur bija Pēteris, Jānis, Jēkabs, Andrejs, Filips, Toms, Bartolomejs, Matejs un Jēkabs, Alfeja dēls, kā arī Sīmanis, ko sauc par Dedzīgo, un Jūda, Jēkaba dēls.+ 14  Tie visi vienprātīgi nodevās lūgšanām, un kopā ar tiem bija dažas sievietes,+ arī Jēzus māte Marija, un viņa brāļi.+ 15  Kādu dienu, kad tur bija sapulcējušies ap simt divdesmit cilvēku, Pēteris, piecēlies brāļu vidū, teica: 16  ”Brāļi, bija jāpiepildās Rakstu vārdiem, ko svētais gars ar Dāvida muti ir pravietojis par Jūdu,+ kurš atveda tos, kas apcietināja Jēzu.+ 17  Viņš bija viens no mums+ un veica to pašu kalpošanu. 18  (Saņēmis samaksu par savu ļauno darbu+ un iegādājies zemes gabalu, šis cilvēks ir nokritis zemē ar galvu pa priekšu, viņa vēders ir pārsprādzis, un viņa iekšas ir izgāzušās.+ 19  Tas ir kļuvis zināms visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem, un šis zemes gabals viņu valodā ir nosaukts par Hakeldamu, tas ir, par Asins lauku.) 20  Psalmu grāmatā ir rakstīts: ”Viņa mājoklis lai paliek tukšs, un neviens lai tajā nedzīvo,”+ un: ”Viņa pārrauga amatu lai pārņem kāds cits.”+ 21  Tāpēc ir jāizraugās viens no tiem vīriem, kas ir bijuši kopā ar mums visu laiku, kamēr Kungs Jēzus bija mūsu vidū, — 22  sākot no brīža, kad Jānis viņu kristīja,+ līdz dienai, kad viņš no mums tika paņemts debesīs,+ — lai tas kopā ar mums liecinātu par Jēzus augšāmcelšanu.”+ 23  Brāļi ieteica divus: Jāzepu, sauktu par Barsabu, ko dēvēja arī par Justu, un Matiju. 24  Tad viņi lūdza: ”Jehova*, tu, kas pazīsti visu sirdis,+ parādi, kuru no šiem diviem tu esi izraudzījies, 25  lai tas pārņemtu šo kalpošanu un apustuļa pienākumus, ko Jūda ir atstājis, lai ietu savu ceļu.”+ 26  Viņi meta par tiem lozes,+ un loze krita Matijam, un viņš tika piepulcēts vienpadsmit apustuļiem.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”līdz zemes malām”.
Ap 900 m.
Vai ”Eļļas kalna”.