Apustuļu darbi 11:1—30
11 Apustuļi un brāļi, kas bija Jūdejā, dzirdēja, ka arī cittautieši ir pieņēmuši Dieva vēsti*.
2 Kad Pēteris ieradās Jeruzālemē, apgraizīšanas piekritēji+ sāka viņam pārmest:
3 ”Tu gāji pie neapgraizītajiem un ēdi kopā ar tiem!”
4 Tad Pēteris tiem visu pēc kārtas paskaidroja:
5 ”Es biju Jafas pilsētā un lūdzu Dievu. Tad es redzēju parādību: tieši man priekšā nolaidās kaut kas līdzīgs lielam linu palagam, kas aiz četriem stūriem tiek laists zemē no debesīm.+
6 Cieši ieskatījies, es ieraudzīju četrkājainus dzīvniekus, zvērus, rāpuļus un putnus.
7 Es izdzirdēju arī kādu balsi man sakām: ”Celies, Pēteri, kauj un ēd!”
8 Bet es atbildēju: ”Nemūžam, kungs, jo es nekad neesmu ņēmis mutē neko aptraipītu vai netīru.”
9 Tad balss no debesīm mani uzrunāja vēlreiz: ”Nesauc par aptraipītu to, ko Dievs ir attīrījis.”
10 Tas notika vēl trešo reizi, un pēc tam viss tika uzvilkts atpakaļ debesīs.
11 Tajā pašā brīdī pie mājas, kurā mēs bijām, pienāca trīs vīri, kas bija sūtīti pie manis no Cēzarejas.+
12 Gars man teica, lai es eju tiem līdzi, nemaz nešaubīdamies. Kopā ar mani devās arī šie seši brāļi, un mēs iegājām tā vīra namā, kurš mani bija aicinājis.
13 Viņš mums pastāstīja, ka savā namā ir redzējis parādāmies eņģeli, kas teica: ”Sūti uz Jafu pēc Sīmaņa, ko sauc par Pēteri,+
14 un tas tev darīs zināmu, kā tu un visa tava saime varat izglābties.”
15 Bet, kad es sāku runāt, pār tiem nāca svētais gars, tāpat kā tas sākumā bija nācis pār mums.+
16 Un tad es atcerējos vārdus, ko sacīja Kungs: ”Jānis gan kristīja ūdenī,+ bet jūs tiksiet kristīti ar svēto garu.”+
17 Ja nu Dievs tiem ir devis to pašu dāvanu, ko mums, kas ticam Kungam Jēzum Kristum, kas tad es tāds esmu, ka varētu stāties ceļā Dievam?”+
18 To dzirdējuši, viņi vairs necēla iebildumus* un slavēja Dievu, sacīdami: ”Tātad Dievs arī cittautiešiem ir devis iespēju nožēlot grēkus un iegūt dzīvību.”+
19 Mācekļi, kas bija izklīduši+ vajāšanu dēļ, kuras sākās pēc Stefana nāves, nonāca līdz pat Feniķijai, Kiprai un Antiohijai, bet viņi sludināja vienīgi jūdiem.+
20 Taču daži no viņiem, kas bija no Kipras un Kirēnes, ieradušies Antiohijā, vērsās pie tiem, kas runāja grieķiski, un sludināja tiem labo vēsti par Kungu Jēzu.
21 Jehova* bija ar viņiem, daudzi kļuva ticīgi un pievērsās Kungam.+
22 Ziņas par viņiem sasniedza Jeruzālemes draudzi, un uz Antiohiju tika aizsūtīts Barnaba.+
23 Kad viņš tur ieradās un ieraudzīja, kā ir izpaudusies Dieva augstsirdīgā labestība, viņš priecājās un mudināja tos visus ar stingru apņēmību sirdī turēties pie Kunga.+
24 Viņš bija krietns vīrs, svētā gara un ticības pilns. Kad Kungam pievienojās daudz ļaužu,+
25 Barnaba devās uz Tarsu uzmeklēt Saulu+
26 un, to atradis, atveda uz Antiohiju. Veselu gadu viņi pavadīja kopā ar turienes draudzi un daudzus mācīja. Tieši Antiohijā mācekļus pirmo reizi pēc Dieva gribas nosauca par kristiešiem.+
27 Tolaik no Jeruzālemes Antiohijā ieradās pravieši,+
28 un viens no viņiem, vārdā Agabs,+ gara spēkā paredzēja, ka visā zemē izcelsies liels bads.+ Klaudija laikā tā arī notika.
29 Tad mācekļi apņēmās sūtīt palīdzību+ brāļiem Jūdejā — cik kurš varēja atļauties.+
30 Viņi tā arī izdarīja un ar Barnabas un Saula starpniecību visu saziedoto nosūtīja vecākajiem.+
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”vārdu”.
^ Vai ”nomierinājās”.
^ Sk. pielikumu A5. Burt. ”Jehovas roka”.
