Apustuļu darbi 14:1—28
14 Ikonijā Pāvils un Barnaba iegāja jūdu sinagogā un sludināja tā, ka liels pulks jūdu un grieķu kļuva ticīgi.
2 Bet tie jūdi, kas neticēja, samusināja cittautiešus un noskaņoja tos pret brāļiem.+
3 Viņi tur pavadīja krietnu laiku un Jehovas* spēkā droši sludināja. Viņš tiem ļāva darīt zīmes un brīnumus, lai apstiprinātu vēsti par savu labestību*.+
4 Pilsētas ļaudis sašķēlās: vieni bija jūdu pusē, bet citi — apustuļu pusē.
5 Bet, kad cittautieši un jūdi ar saviem vadītājiem gribēja apustuļiem uzbrukt, lai viņus pazemotu un nomētātu ar akmeņiem,+
6 viņi, par to uzzinājuši, aizbēga un devās uz Likaonijas pilsētām Listru un Derbi un to apkārtni.+
7 Tur viņi turpināja sludināt labo vēsti.
8 Listrā bija kāds vīrs, kuram jau kopš dzimšanas neklausīja kājas un kurš vēl nekad nebija staigājis.
9 Viņš sēdēja un klausījās, ko Pāvils runāja. Uzmanīgi ielūkojies šajā cilvēkā un sapratis, ka viņam ir ticība un viņš var tikt dziedināts,+
10 Pāvils skaļi teica: ”Celies kājās!” Vīrs pielēca kājās un sāka staigāt.+
11 Kad ļaudis redzēja, ko Pāvils bija paveicis, tie likaoniešu valodā sauca: ”Dievi cilvēku izskatā ir nonākuši pie mums!”+
12 Tie sauca Barnabu par Zevu, bet Pāvilu par Hermeju, jo viņš bija galvenais runātājs.
13 Turpat pie pilsētas atradās Zeva templis, un Zeva priesteris atveda pie pilsētas vārtiem vēršus, atnesa vainagus un gribēja kopā ar ļaudīm upurēt.
14 Taču, kad apustuļi Barnaba un Pāvils par to dzirdēja, viņi saplēsa savas drēbes, metās pūlī un kliedza:
15 ”Vīri, kāpēc jūs tā darāt? Arī mēs esam cilvēki ar saviem trūkumiem, tāpat kā jūs.+ Mēs jums sludinām labo vēsti, lai jūs novērstos no šīm niecībām un pievērstos dzīvajam Dievam, kurš radījis debesis, zemi, jūru un visu, kas tajās.+
16 Agrākos laikos viņš visām tautām ļāva iet savus ceļus,+
17 un tomēr viņš pastāvīgi apliecināja, kāds viņš ir,+ darīdams labu — dodams jums no debesīm lietu, kā arī ražīgus laikus,+ bagātīgi sagādādams jums uzturu un pildīdams jūsu sirdis ar prieku.”+
18 To sakot, viņi tikai ar pūlēm atturēja ļaudis, lai tie viņiem neupurētu.
19 Bet no Antiohijas un Ikonijas ieradās jūdi, un, viņu sakūdīti,+ ļaudis nomētāja Pāvilu ar akmeņiem un izvilka ārā no pilsētas, domādami, ka viņš ir miris.+
20 Tomēr, kad ap viņu bija sanākuši mācekļi, Pāvils piecēlās un atgriezās pilsētā. Nākamajā dienā viņš kopā ar Barnabu devās uz Derbi.+
21 Šajā pilsētā viņi sludināja labo vēsti un palīdzēja daudziem kļūt par mācekļiem, bet pēc tam atgriezās Listrā, Ikonijā un Antiohijā.
22 Tur viņi stiprināja mācekļus,+ mudinādami tos palikt stipriem ticībā un sacīdami: ”Mums daudz kas jāpārcieš, lai tiktu Dieva valstībā.”+
23 Viņi katrā draudzē iecēla vecākos+ un, gavējot un lūdzot,+ uzticēja tos Jehovam, kuram tie bija sākuši ticēt.
24 Izgājuši cauri Pisidijai, viņi nonāca Pamfīlijā,+
25 kur sludināja Dieva vārdus Pergē, bet pēc tam aizgāja uz Ataliju.
26 No turienes viņi ar kuģi devās uz Antiohiju, kur iepriekš brāļi bija lūguši, lai Dievs savā labestībā palīdz viņiem izpildīt uzdevumu, ko viņi tagad bija pabeiguši.+
27 Ieradušies Antiohijā, viņi sapulcināja draudzi un pastāstīja, cik daudz Dievs ar viņu starpniecību ir darījis un ka viņš tautām ir atvēris ticības durvis.+
28 Tā viņi pavadīja kopā ar mācekļiem diezgan ilgu laiku.
