Apustuļu darbi 15:1—41
15 Daži, kas bija ieradušies no Jūdejas, mācīja brāļus: ”Ja jūs neapgraiza pēc Mozus bauslības,+ jūs nevarat tikt glābti.”
2 Starp tiem un Pāvilu un Barnabu izcēlās ne mazums domstarpību un strīdu. Galu galā tika nolemts, ka Pāvils, Barnaba un daži citi brāļi dosies pie apustuļiem un vecākajiem uz Jeruzālemi,+ lai nodotu tiem izskatīšanai šo jautājumu.
3 Draudze viņus pavadīja, un viņi gāja caur Feniķiju un Samariju, stāstīdami brāļiem par cittautiešu pievēršanos ticībai un tā sagādādami tiem lielu prieku.
4 Kad viņi bija ieradušies Jeruzālemē, draudze, apustuļi un vecākie viņus laipni uzņēma, un viņi pastāstīja, cik daudz Dievs ir paveicis ar viņu starpniecību.
5 Bet daži no farizeju novirziena*, kas bija kļuvuši ticīgi, piecēlās un teica: ”Vajag tos apgraizīt un likt tiem ievērot Mozus bauslību.”+
6 Apustuļi un vecākie sapulcējās, lai šo jautājumu izskatītu.
7 Pēc ilgām un spraigām pārrunām Pēteris piecēlās un sacīja: ”Brāļi, jūs labi zināt, ka jau kopš pirmajām dienām Dievs no mums visiem ir izredzējis mani, lai cittautieši no manas mutes dzirdētu labo vēsti un sāktu ticēt.+
8 Dievs, kas pazīst sirdis,+ ir apliecinājis, ka viņš tos pieņem, piešķirdams tiem svēto garu,+ tāpat kā mums.
9 Viņš pret tiem nav izturējies citādi kā pret mums,+ bet ir attīrījis to sirdis ar ticību.+
10 Kāpēc tad jūs gribat izaicināt* Dievu un uzkraut mācekļiem jūgu,+ ko ne mūsu tēvi, ne mēs nespējām nest?+
11 Mēs ticam, ka tiksim glābti pēc Kunga Jēzus augstsirdīgās labestības,+ tāpat kā tie.”+
12 Tad visi klātesošie apklusa un klausījās, kā Barnaba un Pāvils stāstīja par daudzajām zīmēm un brīnumiem, ko Dievs ar viņu starpniecību bija darījis citu tautu vidū.
13 Kad viņi bija beiguši runāt, Jēkabs sacīja: ”Brāļi, uzklausiet mani!
14 Simeons*+ tikko pastāstīja, kā Dievs pirmo reizi ir pievērsis uzmanību citām tautām, lai no tām sapulcētu tautu savam vārdam*.+
15 Ar to saskan praviešu vārdi, kā ir rakstīts:
16 ”Pēc tam es atgriezīšos un atkal uzcelšu sagruvušo Dāvida namu, es to uzcelšu no drupām un atjaunošu,
17 lai atlikušie ļaudis cītīgi meklētu Jehovu* līdz ar visu tautu cilvēkiem, kas nosaukti manā vārdā, saka Jehova, kurš dara to,+
18 kas ir zināms kopš senlaikiem.”+
19 Tāpēc es domāju, ka nevajag apgrūtināt cittautiešus, kas pievēršas Dievam,+
20 bet vajag tiem rakstīt, lai tie atturas no visa, kas elku apgānīts,+ no netiklības*,+ no nožņaugtu dzīvnieku* gaļas un no asinīm.+
21 Mozus vārdus taču jau no seniem laikiem sludina katrā pilsētā un ik sabatu lasa priekšā sinagogās.”+
22 Tad apustuļi un vecākie kopā ar visu draudzi nolēma izraudzīties no sava vidus vīrus un sūtīt tos līdzi Pāvilam un Barnabam uz Antiohiju. Viņi izraudzījās Jūdu, ko sauca par Barsabu, un Sīlu,+ brāļus, kas bija no draudzes vadītājiem,
23 un deva tiem līdzi šādu vēstuli:
”Apustuļi un vecākie, jūsu brāļi, sveicina brāļus no citām tautām Antiohijā,+ Sīrijā un Kilikijā!
24 Mēs esam dzirdējuši, ka daži no mūsu vidus ar savām runām ir jūs satraukuši+ un sajaukuši jums prātu, lai gan mēs tiem neesam devuši nekādus norādījumus.
25 Tāpēc mēs vienprātīgi esam nolēmuši sūtīt pie jums izraudzītus vīrus kopā ar mūsu mīļajiem brāļiem Barnabu un Pāvilu,
26 kas ir riskējuši ar savu dzīvību mūsu Kunga Jēzus Kristus vārda dēļ.+
27 Tad nu mēs sūtām Jūdu un Sīlu, lai viņi to pašu pastāstītu arī mutvārdos.+
28 Svētais gars+ un mēs esam atzinuši par labu neuzlikt jums nekādu citu nastu kā vien to, kas ir nepieciešams:
29 atturēties no tā, kas upurēts elkiem,+ no asinīm,+ no nožņaugtu dzīvnieku* gaļas+ un no netiklības*.+ Ja jūs no tā visa rūpīgi sargāsieties, jums klāsies labi. Palieciet sveiki!”
30 Aizvadīti ceļā, šie brāļi devās uz Antiohiju, kur saaicināja visus mācekļus un nodeva tiem vēstuli.
31 Kad tie izlasīja vēstuli, tie priecājās par saņemto uzmundrinājumu.
32 Jūda un Sīla, kas arī paši bija pravieši, daudz runāja ar brāļiem, tos uzmundrinādami un stiprinādami.+
33 Kad viņi tur kādu laiku bija uzturējušies, brāļi viņus atlaida ar mieru atpakaļ pie tiem, kas viņus bija sūtījuši.
34 ——*
35 Bet Pāvils un Barnaba palika Antiohijā, mācīja un kopā ar daudziem citiem sludināja labo vēsti — Jehovas vārdus.
36 Pēc kāda laika Pāvils sacīja Barnabam: ”Atgriezīsimies un apraudzīsim brāļus visās pilsētās, kurās mēs sludinājām Jehovas vārdus, lai uzzinātu, kā tiem klājas.”+
37 Barnaba gribēja ņemt līdzi Jāni, ko sauca par Marku.+
38 Bet Pāvils uzskatīja, ka nebūtu pareizi ņemt viņu līdzi, jo viņš tos Pamfīlijā bija atstājis un nebija gājis sludināt kopā ar tiem.+
39 Uzliesmoja nikns strīds, un viņu ceļi šķīrās. Barnaba+ paņēma Marku un ar kuģi aizbrauca uz Kipru,
40 savukārt Pāvils izvēlējās Sīlu un, kad brāļi bija lūguši, lai Jehova savā labestībā* par viņu gādā, devās ceļā.+
41 Viņš pārstaigāja Sīriju un Kilikiju, stiprinādams draudzes.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”sektas”.
^ Burt. ”pārbaudīt”.
^ T.i., Pēteris.
^ Vai ”personvārdam”. Gr. onoma.
^ Sk. pielikumu A5.
^ T.i., tādu dzīvnieku, kam nav pienācīgi notecinātas asinis.
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ T.i., tādu dzīvnieku, kam nav pienācīgi notecinātas asinis.
^ Sk. pielikumu A3.
^ Vai ”augstsirdīgajā labestībā”.
