Apustuļu darbi 16:1—40
16 Pāvils ieradās Derbē un pēc tam Listrā.+ Tur bija kāds māceklis, vārdā Timotejs,+ ticīgas jūdietes dēls, bet viņa tēvs bija grieķis.
2 Brāļi Listrā un Ikonijā labi atsaucās par viņu.
3 Pāvils vēlējās ņemt Timoteju līdzi, bet jūdu dēļ, kuri dzīvoja tajā apvidū, viņš to apgraizīja,+ jo visi zināja, ka Timoteja tēvs ir grieķis.
4 Iedami pa pilsētām, viņi pavēstīja, kādus rīkojumus ir devuši apustuļi un vecākie Jeruzālemē, un lika tos ievērot.+
5 Tā draudzes kļuva aizvien stiprākas ticībā un dienu no dienas auga.
6 Viņi izgāja cauri Frīģijai un Galatijai,+ jo svētais gars viņiem aizliedza sludināt Āzijā.
7 Nonākuši Mīsijā, viņi gribēja doties uz Bitīniju,+ bet Jēzus gars viņiem neļāva.
8 Tad viņi izgāja cauri Mīsijai un nonāca Troādā.
9 Naktī Pāvils redzēja parādību: kāds maķedonietis stāvēja viņa priekšā un lūdza: ”Nāc uz Maķedoniju un palīdzi mums!”
10 Kad viņš šo parādību bija redzējis, mēs uzreiz posāmies ceļā uz Maķedoniju, saprazdami, ka Dievs mūs aicina tur sludināt labo vēsti.
11 Tā nu mēs no Troādas izbraucām jūrā un taisnā ceļā devāmies uz Samotrāki, bet nākamajā dienā — uz Neapoli.
12 No turienes mēs aizgājām uz Filipiem,+ kas ir Romas kolonija un galvenā pilsēta tajā Maķedonijas apgabalā. Šajā pilsētā mēs palikām dažas dienas.
13 Sabata dienā mēs izgājām ārpus pilsētas vārtiem pie upes, jo domājām, ka tur varētu būt lūgšanu vieta, un apsēdušies uzsākām sarunu ar sievietēm, kas tur bija sanākušas.
14 Klausījās arī kāda dievbijīga sieviete, vārdā Lidija, purpura pārdevēja no Tiatīras+ pilsētas, un Jehova* viņai atvēra sirdi, lai viņa uzklausītu Pāvila teikto.
15 Kad viņa ar savu saimi bija kristījusies,+ viņa mūs lūdza: ”Ja jūs uzskatāt, ka esmu uzticīga Jehovam, nāciet un apmetieties pie manis!” Un tā viņa mūs pierunāja.
16 Reiz, kad gājām uz lūgšanu vietu, mēs sastapām kādu kalponi, kuru savā varā bija pārņēmis ļauns gars — zīlēšanas dēmons.+ Ar pareģošanu viņa sagādāja saviem kungiem lielu peļņu.
17 Viņa sekoja Pāvilam un mums, saukdama: ”Šie cilvēki ir Visaugstākā Dieva kalpi,+ kas jums sludina glābšanas ceļu!”
18 Viņa to darīja daudzas dienas, līdz Pāvilam tas apnika, un viņš pagriezies teica garam: ”Jēzus Kristus vārdā es tev pavēlu iziet no viņas!” Un tajā pašā brīdī gars izgāja.+
19 Kad nu viņas kungi redzēja, ka to peļņas avots ir zudis,+ tie sagrāba Pāvilu un Sīlu un aizvilka viņus uz tirgus laukumu pie varasvīriem.+
20 Pieveduši viņus pie pilsētas valdes locekļiem, tie teica: ”Šie cilvēki saceļ mūsu pilsētā nemieru+ un, būdami jūdi,
21 sludina paražas, ko mums, romiešiem*, nav pieļaujams ne pārņemt, ne ievērot.”
22 Tad pūlis iedegās sašutumā pret Pāvilu un Sīlu, un pilsētas valdes locekļi, norāvuši viņiem virsdrēbes, pavēlēja viņus pērt ar rīkstēm.+
23 Pēc daudziem sitieniem tie iemeta viņus cietumā un lika cietuma uzraugam viņus rūpīgi apsargāt.+
24 Saņēmis šādu pavēli, uzraugs viņus ieslodzīja cietuma dziļākajā telpā un ieslēdza viņu kājas siekstā.
25 Nakts vidū Pāvils un Sīla lūdza Dievu un dziedāja viņam slavas dziesmas,+ bet pārējie ieslodzītie viņos klausījās.
26 Pēkšņi notika stipra zemestrīce, kas satricināja cietuma pamatus. Acumirklī visas durvis atvērās, un visiem nokrita važas.+
27 Kad cietuma uzraugs pamodies ieraudzīja, ka cietuma durvis ir vaļā, viņš izvilka zobenu un gribēja nonāvēties, jo domāja, ka ieslodzītie ir izbēguši.+
28 Bet Pāvils skaļā balsī iesaucās: ”Nedari sev nekā ļauna, jo mēs visi esam šeit!”
29 Uzraugs palūdza gaismu, ieskrēja iekšā un drebēdams nokrita Pāvila un Sīlas priekšā.
30 Pēc tam, izvedis tos ārā, viņš jautāja: ”Kungi, kas man jādara, lai es tiktu izglābts?”
31 ”Tici Kungam Jēzum, un tu tiksi izglābts — gan tu, gan tava saime,”+ tie atbildēja.
32 Tad tie uzraugam un visai viņa saimei pavēstīja Jehovas vārdus.
33 Tajā pašā nakts stundā viņš tos aizveda sev līdzi un apmazgāja tiem brūces. Tad viņš un visa viņa saime bez kavēšanās kristījās.+
34 Viņš tos ieveda savā mājā, uzklāja tiem galdu un kopā ar savu saimi ļoti priecājās, ka bija sācis ticēt Dievam.
35 Kad uzausa diena, pilsētas valdes locekļi sūtīja sargus ar ziņu: ”Atbrīvo šos cilvēkus.”
36 Cietuma uzraugs nodeva šo ziņu Pāvilam un teica: ”Pilsētas valdes locekļi ir pavēlējuši jūs abus atbrīvot. Tāpēc nāciet laukā un ejiet ar mieru!”
37 Bet Pāvils atsūtītajiem sargiem sacīja: ”Viņi bez tiesas sprieduma, visiem redzot, mūs nopēra, kaut arī esam romieši,+ un ielika cietumā, bet tagad slepus met ārā? Nu nē! Lai viņi paši nāk un izved mūs ārā.”
38 Tad sargi atstāstīja šos vārdus pilsētas valdes locekļiem. Izdzirdējuši, ka šie cilvēki ir romieši, valdes locekļi nobijās.+
39 Tie atnāca, atvainojās viņiem un, izveduši no cietuma, lūdza viņus aiziet no pilsētas.
40 Kad Pāvils un Sīla bija iznākuši no cietuma, viņi aizgāja uz Lidijas namu, satika brāļus, tos uzmundrināja+ un devās prom.
