Apustuļu darbi 18:1—28
18 Pēc tam Pāvils atstāja Atēnas un ieradās Korintā.
2 Tur viņš sastapa kādu jūdu, vārdā Akils,+ kas bija dzimis Pontā. Tas kopā ar savu sievu Priskillu nesen bija ieradies no Itālijas, jo Klaudijs bija pavēlējis visiem jūdiem pamest Romu. Pāvils aizgāja pie tiem,
3 un, tā kā Akils un Priskilla bija telšu taisītāji tāpat kā Pāvils, viņš apmetās pie šī pāra un strādāja kopā ar viņiem.+
4 Bet katru sabatu+ viņš sinagogā+ teica runu*, pārliecinādams jūdus un grieķus.
5 Kad no Maķedonijas atnāca Sīla+ un Timotejs,+ Pāvils pilnībā nodevās Dieva vārdu sludināšanai, minēdams jūdiem pierādījumus, ka Jēzus ir Kristus.+
6 Bet, kad tie nostājās pret Pāvilu un viņu nievāja, viņš nopurināja savas drēbes*+ un sacīja: ”Ja jūs iesiet bojā, tā būs jūsu pašu vaina*+ — es par to neesmu atbildīgs.+ No šī brīža es iešu pie cittautiešiem.”+
7 Aizgājis no turienes*, viņš devās pie kāda dievbijīga cilvēka, vārdā Titijs Justs, kura nams atradās blakus sinagogai.
8 Bet sinagogas priekšnieks Krisps+ līdz ar visu savu saimi sāka ticēt Kungam. Tāpat daudzi korintieši, kas dzirdēja vēsti, sāka ticēt un kristījās.
9 Naktī Kungs Pāvilam parādībā teica: ”Nebaidies! Runā un neklusē,
10 jo es esmu ar tevi.+ Neviens tev neuzbruks un nenodarīs nekā ļauna. Man ir daudz ļaužu šajā pilsētā.”
11 Pāvils tur palika pusotru gadu, mācīdams tiem Dieva vārdu.
12 Kad Ahajas prokonsuls bija Gallions, jūdi visi kā viens vērsās pret Pāvilu, aizveda viņu uz tiesas vietu
13 un sacīja: ”Šis cilvēks pierunā ļaudis pielūgt Dievu pretēji likumam.”
14 Pāvils jau grasījās kaut ko bilst, kad Gallions uzrunāja jūdus: ”Ja tas būtu kāds pārkāpums vai smags noziegums, tad, jūdi, man būtu pamats jūs pacietīgi uzklausīt.
15 Bet, ja tie ir strīdi par vārdiem, personām un jūsu likumu,+ tieciet galā paši. Es negribu būt tiesnesis šajās lietās.”
16 Un viņš lika tos padzīt no tiesas vietas.
17 Tad tie sagrāba sinagogas priekšnieku Sostenu+ un tiesas vietas priekšā sāka viņu sist, taču Gallions par to nelikās ne zinis.
18 Bet Pāvils, pavadījis tur vēl diezgan ilgu laiku, atvadījās no brāļiem un kopā ar Priskillu un Akilu aizbrauca uz Sīriju. Pirms tam viņš Kenhrejās+ apgrieza matus, jo bija devis svinīgu solījumu.
19 Kad viņi nonāca Efesā, Pāvils tos atstāja pilsētā, bet pats iegāja sinagogā un runāja ar jūdiem.+
20 Lai gan tie lūdza viņu palikt ilgāk, viņš nebija ar mieru
21 un atvadījās, sacīdams: ”Es atgriezīšos pie jums, ja Jehova* tā vēlēsies.” Efesā viņš uzkāpa uz kuģa
22 un aizbrauca uz Cēzareju. Tad viņš aizgāja* un apciemoja draudzi, bet pēc tam devās uz Antiohiju.+
23 Pavadījis tur kādu laiku, Pāvils atkal devās ceļā un apstaigāja Galatijas un Frīģijas+ pilsētas, stiprinādams visus mācekļus.+
24 Bet Efesā ieradās kāds jūds, vārdā Apolls,+ dzimis aleksandrietis — daiļrunīgs vīrs, kas labi pārzināja Rakstus.
25 Viņam bija mācīts Jehovas ceļš, un viņš, degdams garā, pareizi stāstīja un mācīja par Jēzu, kaut gan pazina tikai Jāņa kristību.
26 Apolls droši runāja sinagogā, un, kad Priskilla un Akils+ viņu dzirdēja, tie viņu uzaicināja pie sevis un vēl labāk viņam izskaidroja Dieva ceļu.
27 Tā kā viņš gribēja doties uz Ahaju, brāļi uzrakstīja mācekļiem un lūdza viņu laipni uzņemt. Tur nonācis, Apolls daudz palīdzēja tiem, kas, pateicoties Dieva labestībai*, bija kļuvuši ticīgi,
28 jo viņš ļaužu priekšā ar lielu degsmi pārliecinoši pierādīja, ka jūdiem nav taisnība, ar Rakstiem pamatodams, ka Jēzus ir Kristus.+
