Apustuļu darbi 19:1—41
19 Kamēr Apolls+ bija Korintā, Pāvils, ceļodams pa iekšzemi, nonāca Efesā,+ kur sastapa dažus mācekļus.
2 Viņš tiem jautāja: ”Vai jūs saņēmāt svēto garu, kad kļuvāt ticīgi?”+ Tie atbildēja: ”Mēs neko neesam dzirdējuši par svēto garu.”
3 ”Ar kādu kristību tad jūs tikāt kristīti?” viņš apvaicājās. Tie atteica: ”Ar Jāņa kristību.”+
4 Tad Pāvils paskaidroja: ”Jānis kristīja par apliecinājumu grēku nožēlai+ un aicināja cilvēkus ticēt tam, kurš nāks pēc viņa,+ tas ir, Jēzum.”
5 To dzirdējuši, mācekļi kristījās Kunga Jēzus vārdā.
6 Kad Pāvils uzlika tiem rokas, pār tiem nāca svētais gars,+ un tie sāka runāt svešās valodās un pravietot.+
7 Pavisam bija ap divpadsmit šādu vīru.
8 Trīs mēnešus Pāvils gāja uz sinagogu+ un droši sludināja, teikdams runas un minēdams pārliecinošus pierādījumus par Dieva valstību.+
9 Bet, kad daži ietiepīgi negribēja ticēt un daudzu priekšā nomelnoja šo ceļu*,+ viņš aizgāja no tiem,+ paņēmis mācekļus sev līdzi, un katru dienu uzstājās ar runām Tiranna skolā.
10 Tā turpinājās divus gadus, un visi Āzijas iedzīvotāji dzirdēja Kunga vārdus — gan jūdi, gan grieķi.
11 Dievs ar Pāvila starpniecību darīja sevišķi iespaidīgus brīnumus.+
12 Pat galvas apsēji un priekšauti, ko viņš bija nēsājis, tika aiznesti slimajiem,+ un tad slimie cilvēki izveseļojās un ļaunie gari tos atstāja.+
13 Bet arī daži jūdi, kas ceļoja apkārt, izdzīdami dēmonus, mēģināja piesaukt Kunga Jēzus vārdu, lai atbrīvotu cilvēkus no ļaunajiem gariem. Viņi sacīja: ”Es jums pavēlu tā Jēzus vārdā, kuru sludina Pāvils.”+
14 To darīja arī septiņi jūdu virspriestera Skevas dēli,
15 bet ļaunais gars tiem paziņoja: ”Jēzu es pazīstu+ un pazīstu arī Pāvilu.+ Bet kas jūs tādi esat?”
16 Tad cilvēks, ko bija apsēdis ļaunais gars, uzklupa tiem un tos citu pēc cita uzveica, tā ka tie kaili un ievainoti aizbēga no tās mājas.
17 Par to uzzināja visi Efesas iedzīvotāji — gan jūdi, gan grieķi. Viņus pārņēma bailes, un tika slavēts Kunga Jēzus vārds.
18 Daudzi no tiem, kas bija kļuvuši ticīgi, nāca un atzinās savos grēkos, atklāti izstāstīdami, ko bija darījuši.
19 Diezgan daudzi, kas bija nodarbojušies ar buršanu, sanesa savas grāmatas un visu priekšā tās sadedzināja.+ Aprēķinot izrādījās, ka grāmatu vērtība bija piecdesmit tūkstoši sudraba monētu*.
20 Tā Jehovas* vēsts* ar varenu spēku turpināja izplatīties un nostiprināties.+
21 Pēc šiem notikumiem Pāvils apņēmās tad, kad būs izgājis cauri Maķedonijai+ un Ahajai, doties uz Jeruzālemi.+ Viņš sacīja: ”Kad būšu tur bijis, man jātiek arī uz Romu.”+
22 Tad viņš aizsūtīja uz Maķedoniju divus savus palīgus, Timoteju+ un Erastu,+ bet pats vēl kādu laiku uzkavējās Āzijā.
23 Tajā laikā ticības ceļa+ dēļ izcēlās lielas nekārtības.+
24 Kāds sudrabkalis, vārdā Dēmētrijs, kas ar Artemīdas svētnīcas sudraba atveidu izgatavošanu sagādāja amatniekiem lielu peļņu,+
25 sapulcināja tos, kas strādāja kopā ar viņu, un vēl citus amatniekus un teica: ”Vīri, jūs labi zināt, ka no šī darba ir atkarīga mūsu labklājība.
26 Taču šis Pāvils, kā jūs paši redzat un dzirdat, ne tikai Efesā,+ bet gandrīz visā Āzijā daudz ļaužu ir pārliecinājis mainīt savus uzskatus, apgalvodams, ka rokām taisītie dievi nemaz neesot dievi.+
27 Mums draud ne tikai tas, ka mūsu amats nonāks neslavā, bet arī tas, ka varenās dievietes Artemīdas templi noniecinās un viņas varenība, ko pielūdz visā Āzijā un pasaulē, zudīs.”
28 To dzirdējuši, viņi kļuva nikni un kliedza: ”Varena ir efesiešu Artemīda!”
29 Pilsētu pārņēma nemiers, un visi barā iebrāzās teātrī, raudami līdzi Gaju un Aristarhu+ — maķedoniešus, kas ceļoja kopā ar Pāvilu.
30 Pāvils gribēja doties iekšā pie pūļa, bet mācekļi viņam neļāva.
31 Pat daži svētku un spēļu rīkotāji, kas bija pret viņu draudzīgi noskaņoti, sūtīja viņam ziņu un lūdza nepakļaut sevi briesmām un neiet teātrī.
32 Tur daži sauca vienu, bet citi kaut ko citu, jo sapulcē valdīja liels sajukums un lielākā daļa nemaz nezināja, kāpēc viņi ir sanākuši.
33 Tad no pūļa izveda Aleksandru, ko jūdi izstūma priekšā. Aleksandrs pamāja ar roku, gribēdams ļaužu priekšā aizstāvēties.
34 Bet, kad tie redzēja, ka viņš ir jūds, visi sāka vienā balsī kliegt: ”Varena ir efesiešu Artemīda!” un tā kliedza kādas divas stundas.
35 Kad pilsētas galva beidzot bija nomierinājis pūli, viņš teica: ”Efesieši, kurš gan nezina, ka Efesas pilsētai ir gods sargāt varenās Artemīdas templi un viņas tēlu, kas nokritis no debesīm?
36 Tas nav apstrīdams, tāpēc saglabājiet mieru un nerīkojieties pārsteidzīgi.
37 Jūs esat atveduši šos vīrus, kas nav ne aplaupījuši tempļus, ne zaimojuši mūsu dievieti.
38 Tāpēc, ja Dēmētrijs+ un viņa amata brāļi grib kādu apsūdzēt, ir taču tiesas dienas un prokonsuli — pie tiem lai arī tiesājas!
39 Bet, ja jūs gribat panākt kaut ko vairāk, par to jālemj likumīgi sasauktā sapulcē.
40 Pastāv briesmas, ka šīsdienas notikumu dēļ mūs apsūdzēs dumpja rīkošanā, jo mēs nevaram minēt nekādu attaisnojumu, kāpēc te ir sanācis nemierīgs pūlis.”
41 To pateicis, viņš lika sapulcei izklīst.
Zemsvītras piezīmes
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ Ja tās bija drahmas vai denāriji, strādniekam aptuveni 137 gadi būtu jāstrādā septiņas dienas nedēļā, lai nopelnītu šo summu.
^ Sk. pielikumu A5.
^ Burt. ”vārds”.
