Apustuļu darbi 22:1—30
22 ”Brāļi un tēvi, uzklausiet, ko es jums sacīšu savai aizstāvībai!”+
2 Kad tie izdzirdēja, ka viņš tos uzrunā ebreju valodā, tie noklusa vēl vairāk, un viņš turpināja:
3 ”Es esmu jūds,+ dzimis Tarsā, Kilikijā,+ bet skolojies šajā pilsētā pie Gamaliēla*.+ Es tiku mācīts stingri ievērot sentēvu bauslību+ un degu par Dievu, tāpat kā jūs visi šodien.+
4 Es vajāju šī ceļa* piekritējus līdz nāvei, sasiedams un nododams cietumā gan vīriešus, gan sievietes,+
5 kā to var apliecināt augstais priesteris un vecāko padome. Saņēmis no viņiem arī vēstules mūsu brāļiem Damaskā, es devos turp, lai aizturētu tos, kas bija šajā pilsētā, un sasietus atvestu uz Jeruzālemi sodīšanai.
6 Bet, kamēr es biju ceļā un tuvojos Damaskai, pēkšņi ap dienas vidu no debesīm mani apspīdēja spilgta gaisma,+
7 es nokritu zemē un izdzirdēju balsi man sakām: ”Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā?”
8 Es atsaucos: ”Kungs, kas tu esi?” ”Es esmu nācarietis Jēzus, ko tu vajā,” viņš atbildēja.
9 Mani ceļabiedri gaismu gan redzēja, bet nesaprata, ko teica tas, kurš ar mani runāja*.
10 Tad es jautāju: ”Ko lai es daru, Kungs?” Bet Kungs man atbildēja: ”Celies, ej uz Damasku, un tur tev pateiks visu, kas tev jādara.”+
11 Tā kā spožās gaismas dēļ es neko nevarēju redzēt, ceļabiedri pie rokas aizveda mani uz Damasku.
12 Tad Hananja, kāds vīrs, kas bijās Dievu un dzīvoja pēc bauslības un par ko labi atsaucās visi turienes jūdi,
13 atnāca pie manis un, nostājies man blakus, teica: ”Brāli Saul, kļūsti atkal redzīgs!” Tajā pašā brīdī es viņu ieraudzīju.+
14 Viņš sacīja: ”Mūsu tēvu Dievs tevi ir izvēlējies, lai tu uzzinātu viņa gribu, redzētu Taisno+ un dzirdētu viņa balsi,
15 jo tev jākļūst par viņa liecinieku un visiem jāpavēsta, ko esi redzējis un dzirdējis.+
16 Kāpēc tu vēl kavējies? Celies, topi kristīts un nomazgā savus grēkus,+ piesaukdams viņa vārdu!”+
17 Bet, kad es biju atgriezies Jeruzālemē+ un templī lūdzu Dievu, es saņēmu parādību*
18 un ieraudzīju Kungu, kas man norādīja: ”Steidzies ātri prom no Jeruzālemes, jo šeit tavu liecību par mani neuzklausīs!”+
19 Bet es atbildēju: ”Kungs, viņi labi zina, ka tos, kas tev tic, es agrāk liku cietumā un pēru sinagogās+
20 un, kad tika izlietas tava liecinieka Stefana asinis, es stāvēju blakus, atbalstīdams notiekošo, un sargāju virsdrēbes tiem, kas viņu nogalināja.”+
21 Tomēr Kungs man teica: ”Dodies ceļā, jo es tevi sūtīšu tālu prom pie citām tautām!””+
22 Līdz šiem vārdiem ļaudis viņā klausījās, bet tad sāka kliegt: ”Nost tādu no zemes virsas — viņš nedrīkst palikt dzīvs!”
23 Tie kliedza, rāva nost savas virsdrēbes un svieda gaisā zemi,+
24 tāpēc komandieris pavēlēja ievest Pāvilu karaspēka mītnē un lika pērt ar pletnēm un pratināt, lai noskaidrotu, ko viņš ir izdarījis, ka pūlis tā kliedz uz viņu.
25 Kad tie viņu bija piesējuši, lai pērtu, Pāvils jautāja turpat stāvošajam virsniekam: ”Vai jums ir atļauts pērt Romas pilsoni, turklāt bez tiesas sprieduma?”+
26 To izdzirdējis, virsnieks aizgāja pie komandiera un paziņoja par to, sacīdams: ”Ko tu grasies darīt? Šis cilvēks taču ir romietis.”
27 Komandieris piegāja pie Pāvila un jautāja: ”Saki man, vai tu esi romietis?” Pāvils atbildēja: ”Jā.”
28 Tad komandieris sacīja: ”Es esmu nopircis pilsonību par lielu naudu.” ”Bet man tā ir jau no dzimšanas,” atteica Pāvils.+
29 Tūlīt pat tie, kas gatavojās viņu pratināt, atkāpās nost, bet komandieris, uzzinājis, ka ir saslēdzis ķēdēs romieti, nobijās.+
30 Tā kā komandieris tomēr gribēja noskaidrot, kāpēc jūdi apsūdz Pāvilu, viņš to nākamajā dienā atbrīvoja no važām un pavēlēja sapulcēties virspriesteriem un visam sinedrijam. Pēc tam viņš atveda Pāvilu un lika tam nostāties viņu priekšā.+
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”pie Gamaliēla kājām”.
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ Burt. ”bet tā balsi, kurš ar mani runāja, nedzirdēja”.
^ Vai ”nonācu aizrautības stāvoklī”.
