Apustuļu darbi 23:1—35
23 Paraudzījies uz sinedriju, Pāvils sacīja: ”Brāļi, līdz pat šai dienai es Dieva priekšā esmu dzīvojis pēc vislabākās sirdsapziņas.”+
2 Tad augstais priesteris Hananja pavēlēja tiem, kas stāvēja viņam līdzās, sist viņam pa muti.
3 Bet Pāvils viņam teica: ”Dievs tevi sitīs, tu, nobalsinātā siena*! Tu te sēdi, lai tiesātu mani pēc bauslības, bet pats pārkāp bauslību, likdams mani sist?!”
4 Blakusstāvētāji sašuta: ”Tu apvaino Dieva augsto priesteri?”
5 Pāvils atbildēja: ”Brāļi, es nezināju, ka tas ir augstais priesteris. Ir taču rakstīts: ”Nerunā ļaunu par savas tautas vadītāju!””+
6 Zinādams, ka sinedrijā viena daļa ir saduceji, bet otra daļa — farizeji, Pāvils iesaucās: ”Brāļi! Es esmu farizejs,+ farizeju dēls. Mani tiesā tāpēc, ka es ticu mirušo augšāmcelšanai.”
7 Kad viņš to bija pateicis, farizeji un saduceji sāka strīdēties un sapulce sašķēlās,
8 jo saduceji apgalvo, ka nav ne augšāmcelšanas, ne eņģeļu, ne garu, bet farizeji to visu atzīst.+
9 Izcēlās skaļa klaigāšana, un daži rakstu mācītāji no farizeju grupējuma piecēlās un nikni iebilda: ”Mēs nekā ļauna šajā cilvēkā nesaskatām. Ja nu ar viņu ir runājis kāds gars vai eņģelis?”+
10 Strīdam pieņemoties spēkā, karaspēka komandierim kļuva bail, ka Pāvilu saplosīs, tāpēc viņš pavēlēja karavīriem izraut Pāvilu no viņu vidus un aizvest uz karaspēka mītni.
11 Bet nākamajā naktī Kungs nostājās Pāvilam blakus un teica: ”Esi drosmīgs!+ Tāpat kā tu par mani esi plaši liecinājis Jeruzālemē, tev būs jāliecina arī Romā.”+
12 Kad uzausa diena, jūdi izdomāja slepenu plānu un nozvērējās neēst un nedzert, kamēr nebūs nonāvējuši Pāvilu.
13 Šajā sazvērestībā bija iesaistīti vairāk nekā četrdesmit vīru.
14 Aizgājuši pie virspriesteriem un vecākajiem, viņi teica: ”Mēs esam nozvērējušies neko neēst, kamēr nebūsim nogalinājuši Pāvilu.
15 Tāpēc tagad kopā ar sinedriju sakiet karaspēka komandierim, lai tas viņu atved pie jums, it kā jūs gribētu pamatīgāk iepazīties ar viņa lietu. Bet, kad viņš tuvosies, mēs būsim gatavībā un viņu nogalināsim.”
16 Taču Pāvila māsasdēls uzzināja, ka jūdi plāno uzbrukumu no slēpņa, aizgāja uz karaspēka mītni un pastāstīja par to Pāvilam.
17 Tad Pāvils pasauca vienu no virsniekiem un tam sacīja: ”Aizved šo jaunekli pie komandiera, jo viņam ir kaut kas ziņojams.”
18 Virsnieks aizveda to pie komandiera un teica: ”Ieslodzītais Pāvils pieaicināja mani un lūdza, lai es šo jaunekli atvedu pie tevis, jo viņam ir kaut kas tev stāstāms.”
19 Komandieris, satvēris jaunekli pie rokas, paveda to nostāk un jautāja: ”Kas tev ir sakāms?”
20 Tas atbildēja: ”Jūdi ir vienojušies prasīt, lai tu rīt aizvestu Pāvilu uz sinedriju, it kā viņi grasītos sīkāk noskaidrot viņa lietu.+
21 Bet neļauj sevi pierunāt, jo vairāk nekā četrdesmit vīru grib viņam slepus uzbrukt un ir nozvērējušies neēst un nedzert, pirms nebūs viņu nonāvējuši.+ Viņi jau ir gatavi un gaida tavu piekrišanu.”
22 Tad komandieris ļāva jauneklim iet, bet pirms tam pieteica: ”Tikai nesaki nevienam, ka esi to man izstāstījis!”
23 Viņš pasauca divus virsniekus un pavēlēja: ”Sagatavojiet divsimt kareivju, septiņdesmit jātnieku un divsimt šķēpnešu, lai trešajā nakts stundā* dotos uz Cēzareju!
24 Sagādājiet arī zirgus, lai nogādātu Pāvilu drošībā pie vietvalža Fēliksa.”
25 Komandieris uzrakstīja šādu vēstuli:
26 ”Klaudijs Līsijs sveicina augsti godājamo vietvaldi Fēliksu!
27 Jūdi bija sagrābuši šo vīru un grasījās nogalināt, bet tad piesteidzos es ar saviem kareivjiem un viņu izglābu,+ jo uzzināju, ka viņš ir romietis.+
28 Gribēdams noskaidrot, par ko jūdi viņu apsūdz, es viņu aizvedu uz sinedriju.+
29 Izrādījās, ka apsūdzība ir saistīta ar viņu bauslības jautājumiem,+ bet nebija nekā tāda, par ko viņš būtu pelnījis nāvi vai ieslodzījumu.
30 Taču man ir kļuvis zināms, ka pret šo vīru tiek gatavota sazvērestība,+ tāpēc es nolēmu nekavējoties sūtīt viņu pie tevis. Es esmu licis, lai apsūdzētāji tev izklāsta visu, kas tiem ir pret viņu.”
31 Tad kareivji, kā viņiem bija pavēlēts, naktī aizveda Pāvilu+ uz Antipatridu.
32 Otrā dienā jātnieki ar Pāvilu devās tālāk, bet pārējie kareivji atgriezās karaspēka mītnē.
33 Jātnieki ieradās Cēzarejā, aizveda Pāvilu pie vietvalža un nodeva viņam vēstuli.
34 To izlasījis, vietvaldis pavaicāja Pāvilam, no kuras provinces tas ir, un uzzināja, ka no Kilikijas.+
35 ”Es rūpīgi noklausīšos tavu lietu, kad būs ieradušies tavi apsūdzētāji,”+ viņš paziņoja un lika turēt Pāvilu apsardzībā Hēroda pilī*.
