Apustuļu darbi 24:1—27
24 Piecas dienas vēlāk atnāca augstais priesteris Hananja+ ar dažiem vecākajiem un kādu runas vīru*, vārdā Tertulls, un darīja vietvaldim+ zināmu, kas viņiem ir pret Pāvilu.
2 Kad viņu pasauca, Tertulls sāka savu apsūdzību, uzrunādams Fēliksu: ”Pateicoties tev, mums ir liels miers, un tavas tālredzības dēļ šajā tautā notiek pārmaiņas uz labo pusi,
3 un mēs, augsti godājamais Fēliks, to vienmēr un visur ar vislielāko pateicību atzīstam.
4 Bet es negribu tevi ilgi aizkavēt, tāpēc lūdzu, lai tu savā laipnībā mūs īsu brīdi uzklausi,
5 jo mēs esam noskaidrojuši, ka šis vīrs ir kaitnieks*,+ kas visā pasaulē kūda jūdus uz dumpi,+ turklāt viņš ir nācariešu sektas vadonis.+
6 Viņš mēģināja arī apgānīt templi, bet mēs viņu notvērām.+
7 ——*
8 Kad tu viņu nopratināsi, tu pats redzēsi, ka mūsu apsūdzības ir pamatotas.”
9 Tad arī jūdi pievienojās apsūdzībai un paziņoja, ka tā ir taisnība.
10 Kad vietvaldis pamāja, lai Pāvils runā, tas sacīja: ”Labi zinādams, ka tu jau daudzus gadus esi šīs tautas tiesnesis, es labprāt aizstāvos.+
11 Tu pats vari pārliecināties, ka ir pagājis ne vairāk kā divpadsmit dienu, kopš es ierados Jeruzālemē pielūgt Dievu,+
12 un viņi nav redzējuši, ka es templī ar kādu strīdētos vai kūdītu pūli uz dumpi sinagogās vai citur pilsētā.
13 Viņi nevar pierādīt nevienu no apsūdzībām, ko tagad pret mani izvirza.
14 Bet es atzīstu tavā priekšā, ka es kalpoju savu tēvu Dievam pēc tās mācības*,+ ko viņi sauc par maldu mācību, ticēdams visam, kas rakstīts bauslībā un praviešu rakstos,+
15 un, tāpat kā viņi, es ceru uz Dievu, ka būs taisno un netaisno+ augšāmcelšana.+
16 Tāpēc es vienmēr cenšos saglabāt tīru sirdsapziņu Dieva un cilvēku priekšā.+
17 Pēc daudzu gadu pārtraukuma es biju ieradies, lai nodotu saviem tautiešiem saziedotās dāvanas+ un nestu upurus.
18 Es tieši ar to nodarbojos, kad mani ieraudzīja templī. Es biju jau attīrījies,+ turklāt tur nebija nekāda pūļa un es arī necēlu nekārtības. Tur gan bija daži jūdi no Āzijas —
19 tiem būtu jāstāv tavā priekšā un mani jāapsūdz, ja viņiem ir kaut kas pret mani.+
20 Vai arī lai šie vīri paši pasaka, kādu vainu viņi ir atraduši, kad es biju sinedrija priekšā,
21 izņemot vienīgi to, ka, stāvēdams starp viņiem, es izsaucos: ”Šodien mani jūsu priekšā tiesā tāpēc, ka es ceru uz mirušo augšāmcelšanu.””+
22 Taču Fēlikss, kas diezgan daudz zināja par šo ticību*,+ atlika viņu lietu, sacīdams: ”Es izlemšu jūsu lietu, kad atnāks komandieris Līsijs.”
23 Viņš lika virsniekam paturēt Pāvilu apcietinājumā, bet piešķirt arī dažus atvieglojumus un neliegt Pāvila draugiem par viņu parūpēties.
24 Pēc dažām dienām Fēlikss ieradās ar savu sievu Drusillu, kas bija jūdiete, un lika atvest Pāvilu. Viņš klausījās, ko Pāvils stāstīja par ticību Kristum Jēzum.+
25 Bet, kad Pāvils runāja par taisnīgumu, savaldību un gaidāmo tiesu,+ Fēlikss izbijās un teica: ”Tagad ej! Kad man būs laiks, es tevi atkal pasaukšu.”
26 Viņš arī cerēja, ka Pāvils dos viņam naudu, tāpēc viņš itin bieži lika atvest Pāvilu un sarunājās ar to.
27 Kad bija pagājuši divi gadi, Fēliksu amatā nomainīja Porkijs Fēsts, bet Fēlikss, gribēdams izpatikt jūdiem,+ atstāja Pāvilu ieslodzījumā.
