Apustuļu darbi 25:1—27
25 Trīs dienas pēc tam, kad Fēsts+ bija ieradies provincē* un pārņēmis varu, viņš no Cēzarejas devās uz Jeruzālemi,
2 kur jūdu virspriesteri un ievērojamie vīri darīja viņam zināmas savas apsūdzības pret Pāvilu.+ Tie lūdza,
3 lai Fēsts izrādītu tiem labvēlību un liktu atvest Pāvilu uz Jeruzālemi, bet paši taisījās ierīkot slēpni un ceļā viņu nogalināt.+
4 Taču Fēsts atbildēja, ka paturēs Pāvilu Cēzarejā un arī pats drīz tur atgriezīsies.
5 ”Ja jau šis vīrs ir izdarījis kaut ko sliktu, lai jūsu varasvīri nāk man līdzi un viņu apsūdz,”+ sacīja Fēsts.
6 Pavadījis pie viņiem tikai kādas astoņas vai desmit dienas, viņš atgriezās Cēzarejā un nākamajā dienā, apsēdies tiesneša vietā, pavēlēja atvest Pāvilu.
7 Kad Pāvils ienāca, jūdi, kas bija ieradušies no Jeruzālemes, sastājās ap viņu un izvirzīja daudz smagu apsūdzību, kuras tie nespēja pierādīt.+
8 Bet Pāvils aizstāvējās: ”Es neesmu sagrēkojis ne pret jūdu bauslību, ne pret templi, ne pret imperatoru.”+
9 Fēsts, vēlēdamies izpatikt jūdiem,+ jautāja Pāvilam: ”Vai tu gribi iet uz Jeruzālemi, lai šo apsūdzību dēļ tevi tur tiesātu manā priekšā?”
10 Bet Pāvils sacīja: ”Es stāvu imperatora tiesas krēsla priekšā, kur mani pienākas tiesāt. Jūdiem es neesmu nodarījis neko ļaunu, kā jau tu labi zini.
11 Ja es tiešām esmu noziedznieks un esmu izdarījis kaut ko tādu, par ko būtu pelnījis nāvessodu,+ tad es esmu gatavs mirt, bet, ja apsūdzībām, ko šie cilvēki man izvirza, nav nekāda pamata, tad nevienam nav tiesību mani viņiem nodot. Es piesaucu imperatoru!”+
12 Tad Fēsts apspriedās ar padomniekiem un paziņoja: ”Tu esi piesaucis imperatoru — pie imperatora tu arī dosies!”
13 Pēc dažām dienām Cēzarejā ieradās ķēniņš Agripa* un Berenīke, lai apliecinātu cieņu Fēstam.
14 Viņi tur pavadīja vairākas dienas, un Fēsts izklāstīja ķēniņam Pāvila lietu.
Viņš teica: ”Te ir kāds vīrs, ko Fēlikss ir atstājis apcietinājumā.
15 Kad es biju Jeruzālemē, virspriesteri un jūdu vecākie viņu apsūdzēja+ un prasīja notiesāt.
16 Bet es tiem atbildēju, ka romiešiem nav pieņemts kādu notiesāt, pirms apsūdzētais nav ticies ar apsūdzētājiem un viņam nav dota iespēja aizstāvēties.+
17 Tāpēc, kad tie šeit ieradās, es nezaudēju laiku un jau nākamajā dienā apsēdos tiesneša vietā un pavēlēju atvest šo vīru.
18 Pretēji tam, ko es biju gaidījis, apsūdzētāji nespēja minēt nekādu noziegumu, ko viņš būtu izdarījis.+
19 Tie tikai strīdējās ar viņu par savu reliģiju+ un kādu Jēzu, kurš esot miris, bet par kuru Pāvils apgalvoja, ka tas ir dzīvs.+
20 Nezinādams, kā atrisināt šo strīdu, es jautāju, vai viņš negribētu iet uz Jeruzālemi, lai viņu tiesātu tur.+
21 Bet, kad Pāvils lūdza atstāt viņu apcietinājumā līdz Viņa Augstības spriedumam,+ es pavēlēju paturēt viņu šeit, kamēr sūtīšu viņu pie imperatora.”
22 Tad Agripa teica Fēstam: ”Es pats arī gribētu dzirdēt šo cilvēku.”+ ”Rīt tu viņu dzirdēsi,” Fēsts atbildēja.
23 Nākamajā dienā Agripa un Berenīke ieradās visā savā spožumā un kopā ar karaspēka komandieriem un pilsētas augstāko aprindu pārstāvjiem iegāja audienču zālē. Pēc Fēsta pavēles tur ieveda Pāvilu,
24 un Fēsts sacīja: ”Ķēniņ Agripa un visi klātesošie! Šis ir tas cilvēks, kura dēļ visi jūdi gan Jeruzālemē, gan šeit ir vērsušies pie manis, kliedzot, ka viņš nedrīkst palikt dzīvs.+
25 Bet es redzēju, ka viņš nav izdarījis neko tādu, par ko būtu pelnījis nāvessodu.+ Tāpēc, kad šis cilvēks piesauca Viņa Augstību, es izlēmu to sūtīt pie viņa.
26 Taču man nav nekā noteikta, ko par viņu rakstīt savam kungam, tāpēc es viņu atvedu jūsu priekšā, it īpaši tavā priekšā, ķēniņ Agripa, lai pēc nopratināšanas man būtu, ko rakstīt.
27 Man šķiet, nebūtu prātīgi sūtīt ieslodzīto uz Romu, nenorādot, kādas apsūdzības viņam ir izvirzītas.”
