Apustuļu darbi 28:1—31
28 Kad bijām nokļuvuši drošībā, mēs uzzinājām, ka šī sala ir Malta.+
2 Salinieki* izturējās pret mums ar neparastu labvēlību. Viņi iekūra ugunskuru un laipni mūs visus uzņēma, jo lija lietus un bija auksts.
3 Bet, kad Pāvils salasīja žagaru saišķi un ielika to ugunskurā, karstuma dēļ izlīda odze un iekoda viņam rokā.
4 Ieraudzījuši, ka viņam pie rokas karājas čūska, salinieki runāja savā starpā: ”Šis cilvēks nudien ir slepkava. Viņš ir izglābies no jūras, tomēr taisnā tiesa* viņam neļauj dzīvot.”
5 Taču Pāvils nokratīja rāpuli ugunī, nemaz necietis.
6 Tie gaidīja, ka viņa roka uztūks un viņš pēkšņi nokritīs zemē miris, bet pagāja labs laiks, un ar Pāvilu nekas slikts nenotika. Tad salinieki mainīja savas domas un sacīja, ka viņš ir dievs.
7 Tuvumā atradās salas ietekmīgākā vīra, Publija, zemes īpašumi. Viņš mūs labprāt uzņēma un trīs dienas viesmīlīgi izmitināja.
8 Bet Publija tēvs gulēja slims, viņam bija drudzis un dizentērija. Pāvils iegāja pie viņa un lūdza Dievu, uzlika viņam rokas un viņu izdziedināja.+
9 Pēc šī notikuma arī pārējie salas iedzīvotāji, kas bija slimi, nāca pie Pāvila un tika izdziedināti.+
10 Tie mūs godināja, bagātīgi apdāvinot, un, kad mēs posāmies ceļā, apgādāja ar visu nepieciešamo.
11 Pavadījuši salā trīs mēnešus, mēs aizbraucām ar kādu Aleksandrijas kuģi, kas bija pārlaidis ziemu šajā salā un kam priekšgalā bija Dioskūru* zīme.
12 Mēs piestājām Sirakūzās un palikām tur trīs dienas,
13 bet tad turpinājām ceļu, līdz nonācām Rēgijā. Dienu vēlāk sāka pūst dienvidu vējš, un jau otrā dienā mēs sasniedzām Puteolus.
14 Tur mēs atradām brāļus, kas mūs lūdza uzkavēties pie viņiem septiņas dienas. Pēc tam mēs devāmies tālāk uz Romu.
15 Brāļi no Romas, dzirdējuši par mums, atnāca mums pretī — vieni līdz Apija laukumam, bet citi līdz Trim Tavernām. Kad Pāvils viņus ieraudzīja, viņš pateicās Dievam un jutās uzmundrināts.+
16 Visbeidzot mēs ieradāmies Romā, un Pāvilam atļāva dzīvot atsevišķi kareivja apsardzībā.
17 Trīs dienas vēlāk viņš sasauca jūdu ievērojamākos vīrus. Kad tie bija sanākuši, Pāvils vērsās pie tiem: ”Brāļi! Lai gan es neko neesmu darījis pret mūsu tautu vai tēvu paražām,+ mani Jeruzālemē apcietināja un nodeva romiešu rokās.+
18 Tie mani nopratināja+ un gribēja atbrīvot, jo redzēja, ka nav nekāda pamata mani sodīt ar nāvi.+
19 Bet, kad jūdi tam pretojās, es biju spiests piesaukt imperatoru,+ bet ne jau ar nolūku apsūdzēt savu tautu.
20 Tāpēc es esmu jūs aicinājis, lai mēs varētu satikties un aprunāties, jo Izraēla cerības dēļ es esmu saslēgts šajās ķēdēs.”+
21 Tie viņam atteica: ”Mēs par tevi neesam saņēmuši vēstules no Jūdejas, un neviens no brāļiem, kas no turienes ir ieradušies, nav par tevi stāstījis un neko sliktu par tevi nav runājis.
22 Bet mēs uzskatām, ka būtu pareizi uzklausīt tavas domas, jo par šo sektu+ mums ir zināms, ka to nekur neatzīst.”+
23 Noteikuši dienu, tie ieradās viņa mājvietā vēl lielākā skaitā, un Pāvils no rīta līdz vakaram tiem visu skaidroja un plaši liecināja par Dieva valstību, lai tos pārliecinātu ticēt Jēzum,+ minēdams pierādījumus no Mozus bauslības+ un praviešu rakstiem.+
24 Daži ticēja viņa vārdiem, bet citi neticēja.
25 Tā kā viņi nebija vienisprātis un sāka izklīst, Pāvils, viņiem aizejot, vēl sacīja: ”Svētais gars ar pravieša Jesajas starpniecību pareizi ir teicis jūsu tēviem:
26 ”Ej pie šīs tautas un saki: ”Dzirdēdami jūs gan dzirdēsiet, bet tā arī nesapratīsiet, un skatīdamies jūs gan skatīsieties, bet tā arī nesaredzēsiet.+
27 Jo šo ļaužu sirds ir kļuvusi nejūtīga, ar savām ausīm viņi dzird nelabprāt un ir aizvēruši savas acis, lai ar acīm neredzētu, ar ausīm nedzirdētu, ar sirdi nesaprastu, neatgrieztos pie manis un es viņus nedziedinātu.””+
28 Tāpēc lai jums ir zināms, ka vēsts par to, kā Dievs sagādā glābšanu, ir sūtīta citām tautām,+ un tās klausīsies.”+
29 ——*
30 Pāvils palika savā īrētajā mājvietā+ veselus divus gadus un laipni uzņēma visus, kas pie viņa nāca.
31 Runādams ar lielu drosmi,+ viņš tiem sludināja Dieva valstību un mācīja par Kungu Jēzu Kristu, un neviens viņu nekavēja.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”Vietējie iedzīvotāji, kas runāja svešā valodā”.
^ ”Taisnā tiesa”. Gr. dikē. Iesp., domāta taisnības un taisnīgas atmaksas dieviete Dike vai arī taisnīgums abstraktā nozīmē.
^ Vai ”Zeva dēlu”, t.i., dvīņubrāļu Kastora un Polideika (Pollūksa).
^ Sk. pielikumu A3.
