Apustuļu darbi 4:1—37
4 Kamēr Pēteris un Jānis runāja ar ļaudīm, pienāca priesteri, tempļa sardzes priekšnieks un saduceji.+
2 Aizkaitināti par to, ka apustuļi māca ļaudis un atklāti vēsta par Jēzus augšāmcelšanu no mirušajiem,+
3 tie viņus sagrāba un ieslodzīja+ līdz nākamajai dienai, jo bija jau vakars.
4 Bet daudzi no tiem, kas viņos bija klausījušies, sāka ticēt, un to skaits sasniedza ap pieciem tūkstošiem vīru.+
5 Nākamajā dienā Jeruzālemē sanāca kopā tautas vadītāji, vecākie un rakstu mācītāji,
6 kā arī virspriesteris Anna,+ Kajafa,+ Jānis, Aleksandrs un visi virspriestera radinieki.
7 Likuši Pēterim un Jānim nostāties vidū, tie sāka viņus izvaicāt: ”Ar kādu spēku un kā vārdā jūs to izdarījāt?”
8 Tad Pēteris, svētā gara piepildīts,+ tiem teica: ”Tautas vadītāji un vecākie!
9 Ja mūs šodien pratina laba darba dēļ, ko esam darījuši nespēcīgam cilvēkam,+ un jūs gribat zināt, kā viņš ir kļuvis vesels,
10 tad lai jums un visai Izraēla tautai ir zināms, ka tas ir noticis nācarieša Jēzus Kristus vārdā.+ Jūs viņu piesitāt pie staba,+ bet Dievs viņu ir piecēlis no mirušajiem,+ un, pateicoties viņam, šis cilvēks te stāv vesels jūsu priekšā.
11 Tas ir ”akmens, ko jūs, cēlēji, esat atzinuši par nederīgu, bet kas ir kļuvis par galveno stūrakmeni*”.+
12 Nav neviena cita, kas mūs izglābtu, jo zem debesīm cilvēkiem nav dots neviens cits vārds,+ kas mums var nest glābšanu.”+
13 Redzēdami, cik droši Pēteris un Jānis runā, un ievērojuši, ka viņi ir neizglītoti* un vienkārši cilvēki,+ tie brīnījās. Un tie saprata, ka viņi ir bijuši kopā ar Jēzu.+
14 Tie arī redzēja izdziedināto stāvam kopā ar viņiem,+ un tiem nebija nekā, ko atbildēt.+
15 Tāpēc tie viņiem pavēlēja iziet no sinedrija zāles un sāka savā starpā apspriesties:
16 ”Ko lai mēs darām ar šiem cilvēkiem?+ Viņi tik tiešām ir paveikuši lielu brīnumu, ko var redzēt visi Jeruzālemes iedzīvotāji,+ — to mēs nevaram noliegt.
17 Tomēr, lai šīs runas ļaužu starpā neizplatītos tālāk, piedraudēsim viņiem un pieteiksim vairs ne ar vienu nerunāt šī cilvēka vārdā.”+
18 Tad tie viņus pasauca un aizliedza kaut ko runāt vai mācīt Jēzus vārdā.
19 Bet Pēteris un Jānis tiem atbildēja: ”Spriediet paši, vai Dieva acīs ir pareizi klausīt jums, nevis Dievam.
20 Mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.”+
21 Tie vēlreiz viņiem piedraudēja un tad viņus atlaida, nevarēdami atrast nekādu iemeslu, par ko viņus sodīt, un baidīdamies no ļaudīm,+ jo visi slavēja Dievu par to, kas bija noticis.
22 Cilvēks, kas brīnumainā veidā bija izdziedināts, bija vairāk nekā četrdesmit gadu vecs.
23 Pēc atbrīvošanas abi apustuļi aizgāja pie savējiem un pastāstīja, ko viņiem bija teikuši virspriesteri un vecākie.
24 To dzirdējuši, tie visi vienprātīgi lūdza Dievu: ”Visaugstais Kungs! Tu esi radījis debesis, zemi, jūru un visu, kas tajās,+
25 un caur svēto garu ar mūsu tēva Dāvida, sava kalpa, muti+ esi teicis: ”Kāpēc tautas ir pārņēmis nemiers un ciltis kaļ tukšus plānus?
26 Zemes ķēniņi ir sacēlušies un valdnieki ir apvienojušies pret Jehovu* un viņa svaidīto.”+
27 Un patiešām — Hērods* un Poncijs Pilāts+ kopā ar cittautiešiem un Izraēla ļaudīm šajā pilsētā apvienojās, lai vērstos pret tavu svēto kalpu Jēzu, ko tu esi svaidījis,+
28 un paveiktu to, kam tu saskaņā ar savu varu un gribu jau iepriekš biji lēmis notikt.+
29 Un nu, Jehova, pievērs uzmanību viņu draudiem un palīdzi saviem kalpiem ar lielu drosmi vēstīt tavus vārdus,
30 izstiep savu roku, lai dziedinātu, un gādā, lai tava svētā kalpa Jēzus vārdā+ notiktu zīmes un brīnumi!”+
31 Kad tie bija beiguši savu karsto lūgšanu, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja un tie visi kā viens tika piepildīti ar svēto garu+ un drosmīgi vēstīja Dieva vārdus.+
32 Visi, kas bija sākuši ticēt, bija vienoti sirdī un dvēselē*, un neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs.+
33 Apustuļi ar lielu spēku liecināja par Kunga Jēzus augšāmcelšanu,+ un Dievs viņiem visiem bagātīgi dāvāja savu labestību*.
34 Neviens no viņiem nebija trūkumā,+ jo visi, kam piederēja zeme vai mājas, tās pārdeva, atnesa saņemto naudu
35 un atdeva to apustuļiem.+ Pēc tam katram tika izdalīts, cik kuram vajadzēja.+
36 Arī Jāzeps, ko apustuļi sauca par Barnabu+ (tulkojumā tas nozīmē ”mierinājuma dēls”) un kas bija levīts, dzimis Kiprā,
37 pārdeva zemes gabalu, kas viņam piederēja, un atnesa naudu apustuļiem.+
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”par stūra galvu”.
^ T.i., nav mācījušies rabīnu skolās.
^ Sk. pielikumu A5.
^ T.i., Hērods Antipa, Hēroda Lielā dēls.
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ Vai ”augstsirdīgo labestību”.
