Atklāsmes 12:1—17

  • Sieviete, bērns un pūķis (1—​6)

  • Mihaēls karo ar pūķi (7—​12)

    • Pūķis tiek nomests uz zemes (9)

    • Velns zina, ka laika viņam ir maz (12)

  • Pūķis vajā sievieti (13—​17)

12  Debesīs parādījās iespaidīga zīme: sieviete*,+ kuras tērps spīdēja kā saule. Zem kājām viņai bija mēness, bet galvā — divpadsmit zvaigžņu vainags.  Viņai bija pienācis laiks dzemdēt, un viņa kliedza sāpēs un dzemdību mokās.  Debesīs parādījās vēl viena zīme: liels, ugunssarkans pūķis+ ar septiņām galvām un desmit ragiem. Uz tā galvām bija septiņi kroņi.  Ar savu asti tas aizvilka sev līdzi trešo daļu debesu zvaigžņu+ un nosvieda tās zemē.+ Pūķis stāvēja sievietes+ priekšā un gaidīja, kad viņai piedzims bērns, lai to uzreiz aprītu.  Viņai piedzima dēls+ — tas ganīs visas tautas ar dzelzs zizli.+ Bērns tūlīt pat tika aiznests pie Dieva un viņa troņa.  Bet sieviete aizbēga uz tuksnesi, kur Dievs viņai bija sagatavojis vietu, lai viņa tur saņemtu uzturu 1260 dienas.+  Debesīs izcēlās karš — Mihaēls*+ un tā eņģeļi karoja ar pūķi. Lai gan pūķis un tā eņģeļi ar viņiem cīnījās,  tie* cieta sakāvi un vairs nevarēja palikt debesīs.  Lielais pūķis,+ senā čūska,+ ko sauc par Velnu+ un Sātanu+ un kas maldina visu pasauli,+ tika nomests uz zemes,+ un kopā ar viņu tika nomesti viņa eņģeļi. 10  Es izdzirdēju debesīs skaļu balsi: ”Nu ir klāt mūsu Dieva sagādātā glābšana,+ viņa spēks un valstība+ un viņa Kristus vara, jo ir nogāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas Dieva priekšā tos apsūdz dienām un naktīm!+ 11  Bet tie viņu ir uzvarējuši+ ar Jēra asinīm+ un ar vēsti, ko ir sludinājuši.+ Tie nav baidījušies zaudēt savu dzīvību*,+ būdami gatavi doties nāvē. 12  Tāpēc lai priecājas debesis un tie, kas tur dzīvo! Bēdas zemei un jūrai,+ jo Velns ir nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka laika viņam ir maz.”+ 13  Kad pūķis redzēja, ka ir nomests uz zemes,+ tas sāka vajāt sievieti,+ kurai bija piedzimis zēns. 14  Bet sievietei iedeva divus lielus ērgļa spārnus,+ lai viņa aizlaistos uz tuksnesi, uz viņai sagatavoto vietu. Tur, tālu prom no čūskas,+ viņa saņems uzturu vienu laiku, divus laikus un pusi laika*.+ 15  Gribēdama noslīcināt sievieti, čūska no savas mutes izšļāca viņai pakaļ ūdeni — veselu upi. 16  Bet zeme nāca sievietei palīgā — tā atvērās un aprija upi, ko pūķis bija izlaidis no mutes. 17  Pūķis sadusmojās uz sievieti un devās karot ar pārējiem viņas pēcnācējiem,+ kas ievēro Dieva likumus un kam ir uzdots liecināt par Jēzu.+

Zemsvītras piezīmes

Vai ”sieva”.
Noz. ”kurš ir tāds kā Dievs?”.
Vai, iesp., ”tas”.
Gr. psychē. Sk. ”dvēsele” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”laiku, laikus un pusi laika”.