Atklāsmes 14:1—20
14 Tad es ieraudzīju, ka uz Cionas kalna+ stāv Jērs+ un kopā ar viņu 144 000,+ kam uz pieres rakstīts Jēra vārds un viņa Tēva vārds.+
2 Es izdzirdēju no debesīm atskanam it kā varenu ūdeņu dunu, it kā spēcīgus pērkona dārdus. Izklausījās, it kā dziedātāji dziedātu un spēlētu arfas.
3 Troņa, četru dzīvo būtņu+ un vecāko+ priekšā viņi dziedāja dziesmu, kas šķita jauna,+ un šo dziesmu neviens cits nespēja iemācīties kā vien šie 144 000,+ kas izpirkti no cilvēkiem uz zemes.
4 Viņi nav aptraipījušies ar sievietēm, viņi ir nevainīgi.+ Viņi seko Jēram, lai kurp tas ietu.+ Viņi ir izpirkti+ no cilvēkiem, lai būtu par pirmo ražu,+ kas ziedota Dievam un Jēram.
5 Viņi nerunā melus un ir bez vainas.+
6 Es ieraudzīju vēl vienu eņģeli. Tas laidās augstu debesīs, un tam bija mūžīga laba vēsts, ko pavēstīt visai pasaulei — visām zemēm, tautām un ciltīm, cilvēkiem, kas runā dažādās valodās.+
7 Tas sauca skaļā balsī: ”Bīstieties Dievu un godājiet viņu, jo ir pienākusi viņa tiesas stunda!+ Pielūdziet to, kas ir radījis debesis un zemi, jūru+ un avotus!”
8 Tam sekoja otrs eņģelis, kas sauca: ”Kritusi, kritusi lielā Babilona,+ kas visas tautas ir dzirdījusi ar savas kaisles un netiklības* vīnu!”+
9 Tiem sekoja trešais eņģelis, kas skaļā balsī sauca: ”Tie, kas pielūgs zvēru+ un tā tēlu un saņems zīmi uz pieres vai rokas,+
10 dzers Dieva dusmu vīnu, kas neatšķaidīts ir ieliets viņa dusmu kausā.+ Tie tiks mocīti ar uguni un sēru+ svēto eņģeļu un Jēra priekšā.
11 Šo ļaužu moku dūmi celsies augšup mūžīgi mūžam,+ un tiem, kas pielūgs zvēru un tā tēlu un kas saņems tā vārda zīmi,+ nebūs miera ne dienu, ne nakti.
12 Tāpēc svētajiem — tiem, kas ievēro Dieva likumus un saglabā ticību+ Jēzum, — ir vajadzīga izturība.”+
13 Es dzirdēju balsi no debesīm sakām: ”Raksti: ”Visi, kas no šī brīža nomirst, palikuši vienoti ar Kungu, ir laimīgi.+ Tiešām, saka gars, lai tie atpūšas no savām pūlēm, jo viņu darbi tos pavada.””
14 Pēc tam es ieraudzīju baltu mākoni, uz kura sēdēja kāds, kas bija līdzīgs cilvēka dēlam.+ Tam galvā bija zelta kronis un rokā ass sirpis.
15 Tad no svētnīcas iznāca kāds eņģelis un skaļā balsī sauca tam, kas sēdēja uz mākoņa: ”Laid darbā savu sirpi un pļauj, jo zemes raža ir nobriedusi un ir pienācis pļaujas laiks.”+
16 Tas, kas sēdēja uz mākoņa, nolaida savu sirpi pār zemi, un tika ievākta zemes raža.
17 No debesu svētnīcas iznāca vēl viens eņģelis, arī tam bija ass sirpis.
18 Tad no turienes, kur bija altāris, iznāca cits eņģelis. Tam bija vara pār uguni, un tas skaļā balsī uzsauca eņģelim, kam rokā bija sirpis: ”Laid darbā savu aso sirpi un ievāc zemes vīnogulāja ķekarus, jo vīnogas ir nogatavojušās!”+
19 Eņģelis nolaida savu sirpi pār zemi, nogrieza zemes vīnogulāju un iemeta lielajā Dieva dusmu vīna spiedē.+
20 To mina ārpus pilsētas, un asinis, kas izplūda no vīna spiedes, aizplūda tūkstoš sešsimt stadiju* tālu un sniedzās zirgiem līdz pat iemauktiem.
