Atklāsmes 16:1—21
16 Es izdzirdēju skaļu balsi no svētnīcas+ sakām septiņiem eņģeļiem: ”Ejiet un izlejiet pār zemi septiņus Dieva dusmu traukus!”+
2 Tad pirmais eņģelis izlēja savu trauku pār zemi,+ un cilvēkiem, kam bija zvēra zīme+ un kas pielūdza tā tēlu,+ parādījās briesmīgas, ļaundabīgas čūlas.+
3 Otrais izlēja savu trauku jūrā,+ un tā kļuva līdzīga miroņa asinīm,+ un visi jūras+ iemītnieki nobeidzās.
4 Trešais izlēja savu trauku upēs un avotos,+ un tie pārvērtās par asinīm.+
5 Es dzirdēju, ka šis eņģelis, kam bija vara pār ūdeņiem, teica: ”Tu, kas esi un kas biji,+ uzticīgais Dievs,+ tu esi taisnīgs, jo tu esi spriedis taisnu tiesu.+
6 Viņi ir izlējuši svēto un praviešu asinis,+ tāpēc tu viņiem esi licis dzert asinis+ — viņi to ir pelnījuši.”+
7 Un es dzirdēju altāri sakām: ”Tiešām, Visvarenais Dievs Jehova*,+ patiesi un taisnīgi ir tavi spriedumi!”+
8 Ceturtais izlēja savu trauku pār sauli,+ un saulei tika ļauts svilināt cilvēkus.
9 Cilvēki mocījās negantajā svelmē, tomēr viņi zaimoja Dieva vārdu. Viņi nenožēloja grēkus un nedeva godu Dievam, kam ir vara pār šīm nelaimēm.
10 Piektais izlēja savu trauku pār zvēra troni, un viss, pār ko valdīja zvērs, iegrima tumsā.+ Ļaudis aiz sāpēm sakoda zobus,
11 tomēr viņi zaimoja debesu Dievu savu sāpju un čūlu dēļ un nenožēloja savu grēcīgo rīcību.
12 Sestais izlēja savu trauku pār lielo upi Eifratu,+ un tā izžuva,+ lai būtu sagatavots ceļš ķēniņiem+ no austrumiem.
13 Tad es ieraudzīju, ka no pūķa+ mutes, no zvēra mutes un no viltus pravieša mutes iznāk trīs netīri, vardēm līdzīgi izteikumi*.
14 Šie dēmonu iedvesmotie izteikumi rādīja brīnumus+ un devās pie visiem zemes ķēniņiem, lai tos pulcinātu Visvarenā Dieva lielās dienas+ karam.+
15 ”Es ieradīšos kā zaglis!+ Laimīgs tas, kas paliek nomodā+ un patur savas drēbes, — tam nebūs jāstaigā kailam un jākaunas.”+
16 Un tie sapulcināja ķēniņus vietā, ko ebrejiski sauc par Armagedonu*.+
17 Septītais eņģelis izlēja savu trauku gaisā. Tajā brīdī no svētnīcas, no troņa, atskanēja skaļa balss:+ ”Viss ir paveikts!”
18 Tad plaiksnīja zibens, atskanēja balsis, grandēja pērkons un notika zemestrīce — tik stipra un liela, kādas nav bijis, kopš uz zemes ir radīti cilvēki.+
19 Lielā pilsēta+ sašķēlās trijās daļās, un visas pasaules pilsētas sagruva. Dievs nebija aizmirsis lielo Babilonu+ — viņš tai deva kausu ar savu kvēlo dusmu vīnu.+
20 Visas salas nogrima, un kalni izzuda.+
21 No debesīm uz cilvēkiem krita milzīgi krusas graudi,+ katrs ap talentu* smags, un šīs krusas+ dēļ cilvēki zaimoja Dievu, jo tā nodarīja neaptveramu postu.
Zemsvītras piezīmes
^ Sk. pielikumu A5.
^ Burt. ”gari”.
^ No ebr. har megiddōn, kas nozīmē ”Megidas kalns”.
^ Gr. talents atbilst 20,4 kg. Sk. pielikumu B14.
