Atklāsmes 6:1—17

  • Jērs atver pirmos sešus zīmogus (1—​17)

    • Jātnieks baltā zirgā (1, 2)

    • Jātnieks ugunssarkanā zirgā atņem zemei mieru (3, 4)

    • Jātnieks melnā zirgā izraisa badu (5, 6)

    • Palsā zirgā sēž Nāve (7, 8)

    • Pie altāra pamatnes — tie, kas nogalināti Dieva vārdu dēļ (9—​11)

    • Spēcīga zemestrīce (12—​17)

6  Tad es redzēju, ka Jērs+ atver pirmo no septiņiem zīmogiem,+ un izdzirdēju, ka viena no četrām dzīvajām būtnēm+ pērkondimdošā balsī pavēl: ”Uz priekšu!”  Es ieraudzīju baltu zirgu+ — tajā sēdēja jātnieks, kam rokā bija loks. Viņam tika dots kronis,+ un viņš jāja, gūdams uzvaras, pretī savai galīgajai uzvarai.+  Kad Jērs atvēra otro zīmogu, es dzirdēju, ka otra dzīvā būtne+ saka: ”Uz priekšu!”  Tad parādījās vēl viens zirgs, ugunssarkans, un jātniekam, kas tajā sēdēja, iedeva lielu zobenu. Viņam piešķīra varu atņemt zemei mieru, lai cilvēki nogalinātu cits citu.+  Kad Jērs atvēra trešo zīmogu,+ es dzirdēju, ka trešā dzīvā būtne+ saka: ”Uz priekšu!” Es ieraudzīju melnu zirgu, un jātniekam, kas tajā sēdēja, rokā bija svari.  Tad es dzirdēju balsi četru dzīvo būtņu vidū sakām: ”Mērs kviešu* par denāriju*+ un trīs mēri miežu par denāriju. Tikai pietaupi olīveļļu un vīnu!”+  Kad Jērs atvēra ceturto zīmogu, es dzirdēju, ka ceturtā dzīvā būtne+ saka: ”Uz priekšu!”  Es ieraudzīju palsu zirgu, un tajā sēdēja Nāve. Tai sekoja kaps*. Tiem tika piešķirta vara nonāvēt ceturto daļu zemes iedzīvotāju ar zobenu, badu+ un sērgām, kā arī uzsūtīt tiem zvērus.+  Kad Jērs atvēra piekto zīmogu, es pie altāra+ pamatnes ieraudzīju to dvēseles*,+ kuri bija nogalināti tāpēc, ka bija klausījuši Dieva vārdiem un liecinājuši par tiem.+ 10  Tās skaļā balsī sauca: ”Visaugstais Kungs, svētais un patiesais,+ cik ilgi tu netiesāsi zemes iedzīvotājus un mūs* neatriebsi?”+ 11  Tiem iedeva garus, baltus tērpus+ un pieteica vēl nedaudz pagaidīt*, kamēr nebūs pilns viņu darbabiedru un brāļu skaits, kuriem arī jātiek nogalinātiem.+ 12  Tad es ieraudzīju, ka Jērs atver sesto zīmogu. Notika spēcīga zemestrīce, saule kļuva melna kā maisa drēbe*, mēness — sarkans kā asinis,+ 13  un zvaigznes no debesīm krita zemē kā negatavas vīģes no koka, ko purina spēcīgs vējš. 14  Debesis saritinājās kā rakstu rullis un pazuda,+ un visi kalni un salas izkustējās no savām vietām.+ 15  Tad zemes ķēniņi, varasvīri, karavadoņi, bagātie un varenie, visi vergi un brīvie paslēpās alās un klintīs.+ 16  Viņi sacīja kalniem un klintīm: ”Gāzieties mums virsū+ un paslēpiet mūs no tā, kas sēž tronī,+ un no Jēra+ dusmām, 17  jo ir atnākusi viņu lielā dusmu diena!+ Kurš tajā varēs pastāvēt?”+

Zemsvītras piezīmes

”Mērs [gr. choinix, nedaudz vairāk par litru] kviešu” bija kareivja dienas deva. Sk. pielikumu B14.
Romiešu sudraba monēta, strādnieka dienas alga. Sk. pielikumu B14.
Vai ”hadess”. Sk. ”hadess” skaidrojošajā vārdnīcā.
Acīmredzot domātas nogalināto Dieva kalpu asinis, kas izlietas pie altāra. Sk. ”dvēsele” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”mūsu asinis”.
Vai ”atpūsties”.
Sk. ”maisa drānas” skaidrojošajā vārdnīcā.