Atklāsmes 9:1—21
9 Piektais eņģelis pūta tauri.+ Tad es ieraudzīju zvaigzni, kas bija nokritusi no debesīm uz zemi. Tai iedeva bezdibeņa+ atslēgu.
2 Zvaigzne atvēra bezdibeni, un no tā kā no lielas krāsns pacēlās dūmi, no kuriem satumsa gan saule,+ gan gaiss.
3 No dūmiem pār zemi nāca siseņi,+ un tiem tika piešķirta vara, kāda uz zemes ir skorpioniem.
4 Tiem sacīja, lai neaiztiek ne zāli, ne kokus, ne citus augus, bet tikai cilvēkus, kuriem uz pieres nav Dieva zīmoga.+
5 Siseņi nedrīkstēja nogalināt cilvēkus, bet drīkstēja tos mocīt piecus mēnešus. Šīs mokas bija tādas, kādas rada skorpiona+ dzēliens.
6 Tajā laikā ļaudis meklēs nāvi, bet to neatradīs, un viņi ilgosies mirt, bet nāve bēgs no viņiem.
7 Pēc izskata siseņi atgādināja kaujai sagatavotus zirgus.+ Uz to galvām bija kaut kas līdzīgs zelta kroņiem, tiem bija cilvēka seja
8 un tādi mati kā sievietēm. Tiem bija zobi kā lauvām+
9 un uz krūtīm tādas kā dzelzs bruņas. To spārni sacēla tik lielu troksni, ka likās: kaujas ratos iejūgti zirgi traucas cīņā.+
10 Tiem bija skorpionu astes ar dzeloni galā, un astēs bija to vara sagādāt cilvēkiem sāpes piecus mēnešus.+
11 To ķēniņš ir bezdibeņa+ eņģelis, kura vārds ebrejiski ir Abadons*, bet grieķiski Apollions*.
12 Pirmās bēdas ir pagājušas, bet nāk vēl divas.+
13 Sestais eņģelis+ pūta tauri,+ un es izdzirdēju no Dieva priekšā esošā altāra+ ragiem atskanam balsi,
14 kura teica sestajam eņģelim, kam bija taure: ”Atraisi četrus eņģeļus, kas ir sasieti pie lielās upes Eifratas!”+
15 Tad četri eņģeļi, kas bija sagatavoti šai stundai, dienai, mēnesim un gadam, tika atraisīti, lai nonāvētu trešo daļu cilvēku.
16 Karaspēkā bija divdesmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši* jātnieku — tāds bija skaits, ko es dzirdēju.
17 Lūk, kā izskatījās zirgi un jātnieki, ko es redzēju šajā parādībā: jātniekiem bija ugunssarkanas, tumši zilas un sēra dzeltenas bruņas, zirgiem bija lauvu galvas,+ un no mutes tiem nāca uguns, dūmi un sērs.
18 No šīm trim nelaimēm — no uguns, dūmiem un sēra, kas tiem nāca no mutes, — gāja bojā trešā daļa cilvēku.
19 Zirgu vara bija to mutēs un astēs, kuras izskatījās pēc čūskām un kuru galos bija čūskas galva, un ar tām tie nesa postu.
20 Bet pārējie cilvēki, kas šajās nelaimēs negāja bojā, nenožēloja grēkus un neatteicās no tā, ko bija darinājuši. Viņi nepārstāja pielūgt dēmonus un zelta, sudraba, vara, akmens un koka elkus, kas ne redz, ne dzird, ne staigā.+
21 Viņi nenožēloja grēkus un nebeidza slepkavot, nodarboties ar spiritismu*, rīkoties netikli* un zagt.
